* 1900. IV 19. Pēterburgā.

                1930. Blaumaņa 11/13.

Pirmais Latvijas skautu priekšnieks Valters Voits ir aizgājis mājās. Šiem vārdiem skauti apzīmē kāda viņu saimei piederīga mūža beigas. Nāves izkapts pārcirta viņa dzīves pavedienu pēc 84 gadu nodzīvošanas 23. augustā Freiburgā, Vācija.
Nepiepildījās viņa vēlēšanas — sasniegt tikpat lielu vecumu, kādu piedzīvojuši viņa vecāki (tēvs 93 māte 99 gadus).
Valtera Voita dzīves gaitas sākušās 1900. gadā 19. aprīlī Pēterpilī, kur viņa tēvs Dr. Oskars Voits — vēlāk Latvijas pirmais un ilggadējais sūtnis Berlīnē — bija ārsts. Tur uzsāktās jurispudences studijas Valters Voits nobeidza Latvijas universitātē Rīgā. Starplaikā jaunais students pildīja tēvzemes sarga pienākumus 3.Jelgavas kājnieku pulka rindās, par ko apbalvots ar abām Latvijas brīvības kara goda zīmēm. Par skautu organizācijas izveidošanu un tās gaitu ievadīšanu panākumu tekās viņam piešķirts Triju zvaigžņu ordenis.
1929. gadā Valters Voits ieguva advokāta tiesības un vēlāk bija zvērināts advokāts Rīgā. Līdzās darbībai skautu kustībā viņš bija arī Jaunekļu kristīgās savienības līdzdibinātājs. Voita sabiedriskās rosmes bija sazarojušās vairākos virzienos: viņš piederēja korporācijai Lettonia, darbojās Rīgas latviešu biedrībā, Sabiedriskajā klubā. Tautu savienības veicināšanas biedrībā, Rotariešu (Rotary) klubā (arī "Rotary International" Eiropas komitejā kā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas šo klubu pārstāvis), visur veicot vadošus pienākumus (revidents, sekretārs, ģenerālsekretārs, prezidents).
Vācu okupācijas laikā Voits bija viens no 12 latviešu advokātiem, kuri bija pielaisti par latviešu aizstāvjiem vācu militārās tiesās. Viņa jurista prasmei 17 latviešiem jāpateicas par izglābšanu no draudošā nāves soda.
Kopš 1944. gada Voits dzīvoja Visbādenē, kur no 1945.-1947. g. strādāja amerikāņu militārās pārvaldes tieslietu daļā un vēlāk aktīvi piedalījās vācu tiesu iestāžu jaunuzbūves darbā. Pirms vairākiem gadiem izbeidzis advokāta praksi, Voits, lai "neierūsētu", veica tikai notāra un zvērināta tulka pienākumus piecās valodās.
Valtera Voita sabiedriskā darbība neapsīka arī Vācijā, kur viņš bija dažādu (juristu, tulku, labdarības, baznīcu u.c.) organizāciju biedrs, dibinātājs. priekšsēdis, goda biedrs, kā arī piederēja Frankfurtes un apkārtnes latviešu ev. lut. draudzei un Daugavas Vanagu Frankfurtes nodaļai. Pirms vairāk nekā 30 gadiem Voits noslēdz "Bērzaines" pirkšanas līgumu. Tāpat bez honorāra viņš palīdzēja Latviešu preses biedrībai reģistrēties vācu tiesā. Viņa atbalsts un vērtīgais padoms tagad daudziem pietrūks.
Par nelaiķi sēro dzīves biedre Zigrīda, dz. Radziņa, ar kuru laulībā pavadīti 55 gadi, kā arī dēls Ēriks ASV un divas māsas Vācijā ar piederīgiem.

Avots:       LVVA 2942-1-1887.

                 Laiks, 08.09.1984