LKOK nr.3/712

Dzimis Alūksnē. Miris Hockenheim, Vācijā.

Apbalvots par 1920. gada 8. janvāra durkļu cīņu pie Darveniekiem Latgalē. Ordenis piešķirts 1921. gadā.

Pēdējā dienesta pakāpe administratīvais kapteinis.

2. Ventspils kājnieku pulka karalaika ierēdnis.

Beidzis Ostrovas pilsētas skolu. 

1907. g. Irkutskas karaskolā izturējis karalaika ierēdņa eksāmenu. No 1905. g. dienējis 1. Sibīrijas mortīru artilērijas divizionā Tālajos Austrumos, vēlāk 2. Kurzemes ulānu pulkā. apbalvots ar Staņislava ordeņa III šķiras, 1912. g. atvaļināts. 1914. g. iesaukts atkārtoti, dienējis 298. kājnieku rezerves pulkā un 708. lauka hospitālī kā darbvedis.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 2. jūn., iecelts par vada komandieri, piedalījies kaujās Latgalē. 1920. g. paaugstināts par leitnantu. 

1920. g. 8. janv. Latgalē Kadelis ar savu vadu aizgāja lielinieku nocietinātās Darvenieku sādžas aizmugurē, nakts laikā uzbruka tai un durkļu triecienā bez zaudējumiem ieņēma sādžu, saņēma gūstekņus un ieguva smago ložmetēju, tā veicinādams tālāko nocietināto punktu iekarošanu.

Vēlāk dienējis 3. robežsargu pulkā un 6. Rīgas kājnieku pulkā.

2. pasaules kara laikā dienējis administratīvā amatā armijas mantu noliktavā. Bēgļu gaitās devies uz Vāciju, kur Augsburgas bēgļu nometnē vadījis latviešu komiteju. Dzīvojis Augsburgā, pēc tam Hokenheimā, kur arī miris.