LKOK nr.3/1687

Virsleitnants 1. Liepājas kājnieku pulkā.

Apbalvots par 1920. g. 21. janvāra cīņu pie Kukojiem Latgalē. Ordenis piešķirts 1924. gadā.

Paaugstināts par kapteini. 2. pasaules karā bija Latviešu leģionā.

Dzimis 1895. g. 29. okt. Ulmales pagastā Dzīvojis Pāvilostā, apmeklējis pilsētas skolu.

1. pasaules kara laikā dienējis 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. 

Latvijas armijā iestājies 1919. g. 1. martā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem Kurzemē, 1920. g. Latgalē.

1920. g. 21. janv. Latgalē pie Kukoju sādžas Ķirša vadītās vienības aplenca sādžu no 2 pusēm, zem spēcīgas uguns uzbruka ienaidnieka ložmetējiem un vienu atņēma, no kura sāka apšaudīt pretinieku kad tas metās pretuzbrukumā, pēc tam triecienā sādžu ieņēma, sagūstīja 43 sarkanarmiešus, ieguva ložmetēju, 65 šautenes un munīcijas vezumu. 

1940. g. no armijas atvaļināts kā padomju varai neuzticams. Nodarbojies ar zemkopību Vecsvirlaukas pagastā, vēlāk bēguļojis, izvairīdamies no represijām. 1944. g. iesaukts latviešu leģionā, 4. robežsargu pulkā. Vēlāk pārcelts uz Vāciju, rotas komandieris būvpulkā. Pēc Vācijas kapitulācijas nonācis angļu gūstā. No tā atbrīvots, dzīvojis bēgļu nometnēs, vēlāk emigrējis uz Angliju, kur arī miris.