LKOK nr.3/1876

* 1897. g. 29. janvārī Jelgavā.

+ Miris 1956. g. 11. janvārī Kazahstānā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 30. maija izlūku gājienu un uzbrukumu Silenieku mājām Pededzes upes krastā. Dodoties durkļu cīņā, Meža krogā sagūstīja ienaidniekus un ieguva daudz trofeju. Ordenis piešķirts 1925. gadā.

Pēdējā dienesta pakāpe ārsts-leitnants.

4. Valmieras kājnieku pulka medicīnas feldšeris, seržants.

Dzimis Jelgavā. Izglītojies vietējā pilsētas skolā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 28. febr., piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā, kā arī citās 4. Valmieras kājnieku pulka kaujās. 

1919. g. 30. maijā Litenes raj. pie Kalnamuižas un Pededzes, kad, mūsējiem vajājot ienaidnieku, 28 vīru liela vienība uzdūrās apmēram 200 vīru apsargātai artilērijas baterijai, Berris viens no pirmajiem metās durkļu cīņā un sagūstīja lielgabala apkalpi. 

Atvaļināts 1920. g. 4. septembrī. 1922. g. atgriezies 4. Valmieras kājnieku pulkā, medicīnas feldšeris. 1927. g. beidzis LU, ieguvis ārsta diplomu un paaugstināts par ārstu-leitnantu. 1929. g. atvaļināts, strādājis par Ludzas apr. slimnīcas direktoru. 

1941. g. 14. jūnijā deportēts uz Krieviju. PSRS leTK Sevišķā apspriede 1942. g. 25. nov. notiesāja Berris uz 10 gadiem. Atradies Vjatlagā. 1952. g. pārsūtīts uz Ziemeļkazahiju, Petropavlovsku. Miris 1956. gada 11. janvārī Kazahstānā.