Jānis Birznieks
- Birth Date:
- 25.01.1897
- Death date:
- 29.06.1942
- Length of life:
- 45
- Days since birth:
- 46923
- Years since birth:
- 128
- Days since death:
- 30332
- Years since death:
- 83
- Extra names:
- Jāņa dēls
- Categories:
- Independece fighter, Military person, Order of Lacplesis, Order of the Three Stars (Latvia), Victim of repression (genocide) of the Soviet regime, WWI participant
- Nationality:
- latvian
- Cemetery:
- Set cemetery
Dzimšabas vieta: 1897.g. Cēsis;
miris: 29.06.1942.g.
Krasnojarskas novads, Noriļlags
informācijas avots:
Aizvestie
Latvijas Valsts arhīvs 2007.gads.
Otrais papildinātais izdevums.
***
LKOK nr.3/1688
Birznieks, Jānis
Leitnants 3. Jelgavas kājnieku pulkā.
* 1897. g. 25. janvārī Ceraukstes pagastā.
+ Nošauts 1942. g. 29. jūnijā Noriļskā.
[]
Apbalvots par cīņām 1919. g. 27. aprīlī pie Krivgolu ciema un 27. augustā pie Čukuriem.
Paaugstināts par virsleitnantu.
Deportēts 1941. g. 14. jūnijā.
BIRZNIEKS JĀNIS Jāņa dēls
3. Jelgavas kājnieku pulka leitnants.
Ordenis piešķirts 1924. gadā
Dzimis 1897. g. 25. janv. Ceraukstes pagastā Rūgumos.
Krievu armijā iesaukts 1916. g., dienējis 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā. Piedalījies kaujās pie Ķekavas, Smārdes, Tīrelpurvā, pie Ložmetējkalna. Armiju atstājis 1917. g. 20. okt.
Latvijas armija iestājies brīvprātīgi 1919. g. 22. apr., piedalījies kaujās pret lieliniekiem un bermontiešiem, vada komandieris.
1919. g. 17. apr. Birznieks ar savu vadu ieņēma Krievgalu ciemu pie Bauskas, sagūstīja 41 sarkanarmiešus, ieguva trofejas; 27. aug. Augškurzemē iekaroja nocietinātas pozīcijas, ieguva 2 ložmetējus.
1940. g. rudenī ieskaitīts 24. teritoriālā korpusa 183. strēlnieku divīzijas 285. strēlnieku pulkā, štāba priekšnieka palīgs, apakšpulkvedis.
Apcietināts 1941. g. 14. jūn. Litenē, deportēts uz Noriļsku, Noriļlagu. 1941. g. 4. dec. Taimiras apgabalā tiesa piesprieda Birznieks nāvessodu (KPFSR KK 58-10-Id,19-58-lb). Nošauts 1942. g. 29. jūn. Noriļskā.
Source: lkok.com
No places
No relations set
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.