13. janvārī kriminālpolicija Jelgavas rajonā saņēma ziņas, ka Bukaišu pagasta Čakstu mājās kara gūstekņi izdarījuši četrkārtīgu slepkavību, pēc kā devušies uz Lietuvu. Čakstes mājas apsaimniekoja 59 g. v. Arvīds Grīnhofs ar 49 g. v. sievu Almu un 24 g. v. dēlu Ilmāru. Mājās kā kalps strādāja arī V. Činka ar sievu Annu un 3 mazgadīgiem bērniem. Palīgā lauku darbos pēdējā laikā atsūtīti kara gūstekņi V. Gutzovs un A. Jeropejevskijs. 12. janvārī plkst. 19 Gutzovs atradies virtuvē, kur pēc brīža ieradies arī Jeropejevskijs. Pēdējais stāstījis Gutzovam, ka kūtī saslimis saimniekam piederošais zirgs. Tanī pat brīdī no blakustelpām ienācis saimnieks A. Grīnhofs, kam Jeropejevskijs teicis to pašu. Saimnieks iegājis savā istabā, bet Jeropejevskijs paņēmis no savas gultas apakšas malkas skaldāmo cirvi un kopā ar Gutzovu aizgājuši uz kūti. Pēc brīža turp aizgājis arī saimnieks, kam sekojis V. Činka. Pēc ilgāka laika Činkas sieva prasījusi istabā ienākušajam Gutzovam, kur atrodas viņas vīrs. Pēdējais atbildējis, ka Činka aizbraucis pēc veterinārārsta. Kūts bijusi noslēgta un Činkas sieva palikusi pārliecībā, ka vīrs tiešām aizbraucis pēc ārsta. Viņa devusies gulēt. Nākošā rītā viņa gājusi modināt saimnieci, bet atradusi to gultā noslepkavotu. Otrā istabā bez dzīvības gulējis saimnieka dēls, bet pats saimnieks ar kalpu atrasti nogalināti kūtī. Gūstekņu mājās vairs nebijis. Plašā apgabalā izsludināta trauksme. Tajā pat vakarā Augstkalnes pagasta Brūveraižu mājas īpašniekam A. Ābelī- tim, apmēram 18 km attālumā no nozieguma vietas, bijusi apšaudīšanās ar bēgošajiem slepkavām. Kriminālpolicijas ierēdņi kopā ar Vilces pagasta policijas un rezerves policijas darbiniekiem sākuši to gūstīšanu. Slepkavas noslēpušies pirtī un gūstītājiem tuvojoties atklājuši uguni. Vairākkārtējos aicinājumus padoties viņi noraidījuši un pēc ilgākas apšaudīšanās nošauti. Apšaudīšanās laikā kritis Tērvetes pagasta kārtībnieks Emīls Moldenhauers. Pie slepkavām atrasta Čakstu mājās nolaupīta divstobru medību bise, nezināmā ceļā iegūts krievu sistēmas karabīns un munīcija. Dienu pirms slepkavības gūstekņiem bijusi vārdu pārmaiņa ar saimnieci, kas piedraudējusi gūstekņus sūtīt atpakaļ uz nometni, jo tie kārtīgi nestrādājuši. Bez tam uz slepkavību un bēgšanu gūstekņus pamudinājušas baumas, ka Lietuvā izcelts boļševiku desants. Kriminālās policijas pārvaldes priekšnieks A. Ozoliņš norāda, ka pēdējā laikā notikušas vairākas slepkavības, kuras izdarījuši krievu gūstekņi. Neraugoties uz vācu iestāžu norādījumiem, ka gūstekņi uzskatāmi kā ienaidnieki, iedzīvotāji, sevišķi laukos, izturas pret viņiem ar nepamatotu līdzjūtību. Kāds noslepkavotais bijis pat tik vieglprātīgs, ka sēdinājis gūstekni sev aizmugurē uz velosipēda. Tāpat lauku iedzīvotāji pietiekoši nerūpējas, lai ieroči neatrastos gūstekņiem pieejamā vietā. Jāaizrāda, ka attiecīgās iestādes ar vislielāko kara laika likumu bardzību vērsīsies pret visiem apzinīgiem baumu izplatītājiem un viņu palīgiem čukstētājiem, nododot tos vācu Sevišķai tiesai. (Tēvija, 19.01.1942)