Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta centrā Feimaņos. Dievnams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Vēsture

Feimaņu pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta vēl pirms reformācijas. Reformācijas laikā Korfu dzimta, kurai piederēja Feimaņi, pārgāja luterticībā un baznīcu nodeva luterāņiem, kuru rīcībā baznīca kalpoja līdz 1708. gadam, kad to pārņēma jezuīti, tādā veidā nonākot atkal katoļu lietošanā.

Pašreizējo koka baznīcu vecā dievnama vietā uzcēla 1756. gadā, prāvesta Skringailo darbības laikā. 1760. gadā bīskaps Daugiallo to konsekrēja Svētā Jāņa Kristītāja godam.

Draudze

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Rinalds Broks. Feimaņu draudze izveidojās pēcreformācijas laikā līdz ar baznīcas atgūšanu. Draudzei ir trīs kapsētas — Feimaņu kapi, Antanišku kapi, Silajāņu kapi.

Draudzes lielākie svētki

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Jēzus Sirds diena, Svētā Jāņa Kristītāja diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki.

Tehniska informācija

Feimaņu baznīca ir koka kvazibazilikāla viennavas celtne ar diviem torņiem, skārda jumtu un oriģinālo koka grīdu, 30 metrus gara un 15 metrus plata. Pie ieejas vārtiem atrodas zvanu tornis ar četriem zvaniem, bet netālu no baznīcas — akmens-mūra kapela, kas kādreiz kalpoja bērnu kristīšanai.

Kapela un baznīcas zvanu tornis ir vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Interjers

Dievnamā ir trīs altāri ar kokgriezumiem un 18. un 19. gadsimta gleznām "Svētais Andrejs", "Svētais Pēteris", "Svētais Bartolomejs". Baznīcā aplūkojami 26 mākslas priekšmeti, kuru vidū ir minami: 18. gadsimta triju altāru kokgriezumi, ērģeļu prospekts, baznīcas soli, biktskrēsls, oriģinālā tehnikā izgatavotas kristāla lustras, seni sudraba kausi un skulptūras.

Altāris ar gleznām, sānu altāri un ērģeļu prospekts ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi.