Muižas saimnieki uzskata, ka  Padures muižas kungu māja ir skaistākā klasicisma ēka Latvijā, kura noteikti ir jāapskata.

Tajā ir saglabājušies gleznojumu uz sienām gandrīz visās muižas istabās, visas durvis un logi, astoņas krāsnis, kāpnes un koka grīdas. Muižu aptver vēsturiskais parks ar simtu astoņdesmit gadus vecu liepu aleju un romantisku puķu vāzi, kas ir ideāla vieta skaistām fotogrāfijām. Tā ir skaistākā apskates vieta Kuldīgas novadā. Padures muižas kungu māja nekad nav piedzīvojusi lielas pārbūves. Tā kā līdz mūsdienām tā saglabājusies oriģinālajā veidolā ar ļoti lielu sākotnējo detaļu un interjera apdaru īpatsvaru, ēka uzskatāma par unikālu 19. gadsimta 2. ceturkšņa būvmākslas paraugu Latvijas mērogā. Ēkas arhitektonisko vērtību vairo arī 19. gadsimta 2. puses un 20. gadsimta sākuma interjeru apdares.

Visticamāk, ka 1838.gadu muižu uzbūvēja skotu tirgotājs Džons Luiss Balfūrs (John Lewis Balfour). Viņa portrets stāv muižā goda vietā. 

********************
 

Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Padurē aptuveni 168 kilometrus no Rīgas un 52 kilometrus no Ventspils.

Vēsture

Pirmās ziņas par Paduri ir datējamas ar 1404. gadu, kad Livonijas ordeņa mestrs Dītrihs fon Torka to izdeva lēnī Hermanim Grundim (Hermann Grundys) Kuldīgas komturejā pie Ventas.

1526. gadā Valters fon Pletenbergs tās izlēņoja Jakobam Frankam, vēlāk tā piederēja Johanam fon Dēnhofam (1652—1682) un Korfu dzimtai (1702—1799).

Gerhards Heinrihs Padures muižu kā ķīlu laika posmā no 1799. līdz 1808. gadam nodeva Georgam fon Šrēderam.

1814. gadā uz Krieviju aizceļojušā Korfa īpašumiem pasludināja bankrotu un sakarā ar senāta dekrētu (ukaz) Paduri izpārdeva vairāksolīšanā. Par 35 tūksošiem sudraba rubļu muižu 1828. gadā īpašumā ieguva Ernestīne Štempele, kas bija laulāta ar Frīdrihu Reinholdu Štempeli (1755-1858).

1837. gadā muižas īpašniece ieķīlāja Paduri par 60 000 rubļiem Rīgas skotu izcelsmes tirgotājam Dž. L. Balfūram (John Lowis Balfour). Pēc viņa muižā saimniekoja viņa dēls Edvards, bet pēc viņa nāves 1866. gadā viņa atraitne, 1878. gadā muižas pārvaldīšanu pārņēma Ādolfs Balfūrs.

1921. gadā Ādolfu Balfūru kopā ar viņa kučieri nogalināja netālu no Struņķukroga, muiža uz neilgu laiku nonāca viņa māsas dēla J.Serafima īpašumā.

1920. gada zemes reformas rezultātā 1922. gadā muižu sadalīja 88 vienībās 1103 ha kopplatībā. Tās centrs tika nodots Zemkopības ministrijai ar nolūku tur ierīkot divgadīgu lauksaimniecības skolu. Minētā mācību iestāde muižas ēkā darbojas līdz 1944. gadam, kad Otrā pasaules kara laikā ēku pārņēma vācu karaspēks hospitāļa ierīkošanai.

1945. gadā pilī sāka darboties Lejaskurzemes lauksaimniecības izmēģinājumu stacija, kas pastāvēja līdz pat 1995. gadam.

Pašreiz Padures muiža ar lielāko parka daļu ir privātīpašums un pieder Jānim Lazdānam.

2023. gada vasarā Padures muižā notika daudzsēriju spēlfilmas "Pansija pilī" filmēšana.

Muižas plānojums un iekārtojums

Kungu māja, kura ir uzcelta parādes pagalma malā, pretī iebraucamajam ceļam, ir veidota klasicisma jeb ampīra stilā. Pēc 1837. gada celtā Padures muižas kungu māja ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Kopš tās būvēšanas laika ir saglabājušās gandrīz visas autentiskās durvis, trīs koka kāpnes, astoņas podiņu krāsnis, kā arī klasicisma un historisma manierē veidoti zīmējumi uz sienām un griestiem.

19.gs. sākumā pēc angļu ainavu parauga veidotajā un Balfūra ierīkotajā parkā līdz mūsdienām rietumu daļā ir saglabājusies senā liepu aleja. Padures muižas parks ir valsts nozīmes kultūras pieminekļa sastāvdaļa.