Jelgavas apriņķis, Jaunsvirlaukas pagasts, Jagmaņi-Treivarti.
Izsūtīta 25.03.1949
Omskas apgabals Drobiševas rajons.
Mirusi 30.12.1955.
Lieta Nr. 8768.

Anna Otīlija Albertīne Treiverte dzimusi Jāņa Treiverta un viņa sievas Lizetes (?) (07.03.1860-25.02.1947) [11] ģimenē. Dzimšanas vieta – Jelgava, [1, 3, 4] Kolonādes iela 1. [1]

Māsa – Lidija (1899 [10]/1901 [1]-1987 [10]). [A]

Ticība: luterticīga. [3]

Tautība: latviete. [1, 3]

Pilsonība – Latvijas. Pilsoņa iekšzemes pase izdota 14.09.1927. [4]

Izglītība: sākumskolas.

Partejiskā piederība: bezpartejiska. [1]

Laulājusies ar Reinholdu Kristiānu Vulfsonu ?. Uzsaukti 1921. g. Jelgavas Sv. Nikolaja ev. lut. baznīcā. [8]

Nodarbošanās: mājsaimniece, pārdevēja [1, 3] pārtikas veikalā, vēlāk – individuālā zemniece/viensētniece. [1]

18.06.1932 [4] kopā ar dzīvesbiedru iegādājusies nekustamo īpašumu Rīgā, Numurmuižas (Ziepniekkalna) ielā 26. [4, 5] 1939. g. Rīgas pilsētas Nekustamu īpašumu valde par virsīpašuma tiesībām, kas galvaspilsētai piederējušas uz gruntsgabalu IV hipotēku iecirknī zemesgrāmatu 476. nodaļā, gruntsgabala 73. grupas Nr. 84  (Ziepniekkalna ielā 26), noteikusi Ls 269,96 lielu izpirkuma maksu. [4, 13] No tās katram līdzīpašniekam bijusi jāmaksā tāda izpirkuma daļa, kāda ideālā daļa viņam no nekustamā īpašuma piederējusi. [13] 14.06.1944 kopā ar vīru lūgusi ierakstīt zemesgrāmatas atiecīgajā nodalījumā atzīmi par zemesgrāmatas lapas atkalatvēršanu viņiem piederošajam augšminētājam nekustamajam īpašumam. Lūgums apmierināts. [4]                       

Dzīvojusi Jelgavā, Blaumaņa ielā 8-1; [4] Blaumaņa ielā 8-2. [3, 4] Vēlāk dzīvojusi Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagasta “Jagmaņos-Treivartos”. [1, 6]

Pēc Valsts statistiskās pārvaldes 1929. gada lauksaimniecības skaitīšanas materiāliem [2] Līzetei Treivert piederējis zemes īpašums Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagasta “Jāgmaņos-Treivertos”. [2, 9] Bijusī ilggadīgā rentes māja (vecsaimniecība) iegūta pirkšanas ceļā. Visu zemes īpašumu – 100 pūrvietu kopplatībā – īpašnieks apsaimniekojis pats. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme bijusi 84 pūrvietas liela: 76 pūrvietas – aramzeme, viena pūrvieta – augļu un sakņu dārza zeme, četras pūrvietas – pļavas, trīs pūrvietas – ganības. Mežu un purvu īpašumā nav bijis, bet piederējuši ūdeņi piecu pūrvietu platībā, zeme zem ēkām un ceļiem aizņēmusi piecas pūrvietas lielu platību, bet neizmantotā zeme – sešas pūrvietas. Īpašumā atradusies viena mūra dzīvojamā ēka, divas koka un viena jaukta – koka un mūra – kūts vai stallis, viena jaukta veida klēts, viena koka rija un piedarbs, viens labības un divi kaut kā cita uzglabāšanai domāti koka šķūņi, kā arī vēl viena anketā atsevišķi neizdalīta koka ēka, kuras visas celtas līdz 1920. g. Lai gan atradušās zem viena jumta, vairākas ēkas uzskaitītas pie patstāvīgām ēkām, jo tās celtas un arī kalpojušas dažādiem nolūkiem. Uzrādītās ēkas lietojusi viena saimniecība. Dzīvojamā ēkā bijušas piecas istabas, no kurām trīs apdzīvojis īpašnieks, bet vienu istabu – algoti strādnieki vai citi iedzīvotāji. Ūdensapgādes ierīces, piemēram, pumpji vai sūkņi, īpašumā nav bijuši. [2] 

Pēc 1939. gada vispārīgās lauksaimniecības skaitīšanas materiāliem īpašums skaitījies uz Lizetes Treivertes vārda. Tajā bijušas dzīvojamās un saimniecības ēkas, 113,02 pūrvietas zemes. Piederējuši četri zirgi, 16 govis, astoņas aitas un sešas cūkas. Izmantots algots darba spēks – viens patstāvīgs un divi sezonas strādnieki. [1]         

25.03.1949 no Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagasta Jagmaņu-Treivartu mājām kopā ar māsu Lidiju [1, 6] kā kulaka ģimenes locekle [1] deportēta uz Sibīriju. [1, 6]

15.02.1949 Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas Jelgavas apriņķa nodaļas priekšnieka parakstītajā izziņā norādīts, ka kulakam Lidijai Treiverts piederējusi zāles pļaujamā mašīna, viņa 1940. un 1945. g. tikusi pakļauta zemes reformai, uz ko pamatojoties saimniecība atzīta par kulaku saimniecību. Neviens no ģimenes locekļiem Lielā Tēvijas kara laikā padomju armijā nebija dienējis, arī tobrīd nedienēja, nav ticis apbalvots ar PSRS ordeņiem un medaļām, kā arī īpašu nopelnu valsts labā nav bijis.

Pamatojoties uz uzskaites lietas materiāliem, 27.03.1949 pieņemts  lēmums par deportēšanu. Tajā pašā dienā to apstiprinājis Latvijas PSR Valsts drošības ministrs ģenerālmajors Noviks. [B]

Etapēšana uzsākta 25.03.1949 Jelgavas dzelzceļa stacijā, pabeigta 06.04.1949 Kulomzinas dzelzceļa stacijā Omskas apgabalā. [1] Izsūtījumā Krievijā, Omskas apgabala Drobiševas rajona [1, 6] Bobrinkas ciema padomes Volodarovkas ciemā [1] atradusies līdz savai nāvei. [1, 6]   

Pēc ierašanās speciālajā nometinājumā parakstījusi saistības, kurās viņai paziņots par izsūtījumu mūža nometinājumā, bez tiesībām atgriezties. Dokumentā arī paziņoti tiesību ierobežojumi: nav bijis tiesību izbraukt, mainīt dzīves un darba vietu, pat īslaicīgi, bez vietējo Iekšlietu ministrijas struktūru atļaujas. Pārkāpuma gadījumā tiktu piemērots sods – 20 gadu katorgas darbs. Pases vietā (tā tikusi nodota glabāšanā) tikušas izdotas izziņas, kuras apliecināja, ka pilsone tiešām   strādājusi norādītajā vietā un arodā, un kā specnometinātai norādīta  apdzīvotā vieta, kuras robežās drīkstējusi dzīvot. Katru gadu tika izdota reģistrācijas lapa, kurā tika atzīmēta ikmēneša reģistrācija speckomandantūrā.  

Nodarbošanās: kolhozniece. Strādājusi kolhozā “Красный колос”. 25.01.1950 lūgusi pārvietoto personu lietu komandantam izsniegt dokumentu, kas apliecinātu viņas vecumu – 58 gadus. Dokuments bijis jāiesniedz Ieņēmumu dienestam kopā ar iesniegumu lauksaimniecības nodokļa atlaides saņemšanai. Rezolūcijā uzdots izskaidrot, ka iesniedzējas rīcībā jau bijušas izziņas ar datiem no pases, ieteikts iesniegt tās. No 1953. g. bijusi kolhozniece kolhozā “Память Ильича”, bet no 1954. g. – kolhozā “Победа”.   

30.09.1955 kopā ar māsu iesniegusi lūgumu Latvijas PSR Iekšlietu ministram izskatīt iespēju abām atgriezties dzimtenē. Tā kā Omskas apgabala Drobiševas rajona Volodarovkas ciemā uzturējušās no 1949. g., abas jau bijušas vecas un palikušas bez radiniekiem, bet dzimtenē ir cilvēks, kurš gatavs abas uzņemt, ticis lūgts izskatīt iesniegumu un iespēju robežās atgriezt dzimtenē. Izskatot 03.10.1955 saņemto iesniegumu, 28.-29.10.1955 Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas 2. daļas 1. speciālās nodaļas darbinieki sagatavojuši izziņu, norādot,  ka iesnieguma iesniedzējas specnometinājuma atcelšanu pamatojušas ar darba nespēju, bet izsūtīšanas iemesls bijusi īpašumā esošā saimniecība, par kuru dati saņemti no Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Centrālā valsts arhīva pēc 22.10.1955 nosūtītā pieprasījuma; [C] ieteikts lūgumu neapmierināt. 29.11.1955 Latvijas PSR Ministru kabinets iesniegumu skatījis un lūgumu par specnometinājuma atcelšanu noraidījis.

Mirusi izsūtījumā, savā dzīvesvietā 63 gadu vecumā. Nāves cēlonis: epilepsija.                                                                 

28.06.1991 LR Iekšlietu ministrija izdevusi izziņu, kurā apliecināts, ka Lidijas Treiverts un viņas ģimenes locekļu – māsas Albertīnas Vulfsons – administratīvā izsūtīšana atzīta par nelikumīgu. Nelikumīgi izsūtītie pilsoņi pēc nāves tikuši pilnīgi reabilitēti. [1] 

_____________________________

[A] Lidijas Treivertes dzimšanas gads – 1901. – norādīts viņas deportētās personas lietas dokumentos, kurā ir arī izziņa par izrakstīšanu no dzīvesvietas 12.01.1988 viņas nāves dēļ. [1] Sistēmas CEMETY portālā atzīmēts, ka Katrīnas kapos (Garozas kapos) Jelgavā līdzās apbedītas Lidija Treiverte (1899-1987) [10] un Lizete Treiverte (07.03.1860-25.02.1947). [11] Lai gan dati nesakrīt vai balstās pieņēmumos:

1. Lidijas Treivertes no dzīvesvietas izrakstīšanas datums ir ļoti tuvs miršanas gadam;
2. Lizete un Lidija Treivertes apbedītas līdzās vienā kapsētā, [10, 11] kas liecinātu par ģimenes kapavietu, bet kapsētas atrašanās vieta – Jelgava – ģeogrāfiski saistās ar dzimtas piederības vietām Jelgavu un Jelgavas apriņķi;
3. Lizete Treiverte 1939. g. lauksaimniecības skaitīšanas materiālos norādīta kā saimniecības īpašniece, [1, 2] bet pēc viņas nāves īpašums varētu pāriet mantinieces meitas Lidijas pārvaldībā (šis un iepriekšējais pieņēmums kalpo par pamatojumu, ka Lidijas un Albertīnes mātes vārds bijis Lizete)

fiksēts līdz šim izpētītais, kas turpmākos pētījumos varētu apstiprināties vai tikt labots.

[B] Lēmums par māsas Lidijas deportēšanu pieņemts 19.02.1949, bet Noviks to apstiprinājis 26.02.1949. [1]

[C] Arhīva izziņas sagatavošanā izmantoti 1939. gada lauksaimniecības skaitīšanas materiāli. [1]

Avoti:

1. LVA, 1894. f., 1. apr., 8768. l.
2. LVVA, 1308. f., 11. apr., 13639. l., 305. lp.
3. LVVA, 1308. f., 15. apr., 3145. l., 243. lp.
4. LVVA, 1615. f., 4. apr., 5881. l.
5. LVVA, 2942. f., 1. apr., 15918. l.
6. Aizvestie : 1949. gada 25. marts. [1. sēj.] [Aizputes apriņķis – Kuldīgas apriņķis]. Rīga : Latvijas Valsts arhīvs : Nordik, [2007]. 621. lpp.
7. Aizvestie. Neaizmirstie : deportēto karte [tiešsaiste]. [Rīga] : Karšu izdevniecība Jāņa sēta, [b. g.] [skatīts 2024-01-08]. Pieejams: https://deportetie.kartes.lv/lv/c___56.580527-23.903334-18.
8. Basnizas siņas. Deewkalposchanas Jelgawas pilsehtas draudses Nikolaja basnizā. Semgaleetis, Nr. 168 (1921, 9. aug.),  [3.] lpp.
9. Lauksaimnieku un citu zemes īpašnieku adresu grāmata. Rīga : Valters un Rapa,  1931. 425. lpp.
10. Lidija Treiverte [tiešsaiste]. [B. v.] : Cemety : kapsētu informācijas digitalizācija un datu pārvaldības sistēma, 2025 [skatīts 2025-03-30]. Pieejams: https://www.cemety.lv/public/deceaseds/1929838?type=deceased.
11. Lizete Treiverte [tiešsaiste]. [B. v.] : Cemety : kapsētu informācijas digitalizācija un datu pārvaldības sistēma, 2025 [skatīts 2025-03-30]. Pieejams: https://www.cemety.lv/public/deceaseds/1929840?type=deceased.
12. Riekstiņš, Jānis. “Kulaku kā šķiras likvidācija” – Latvijas turīgās zemniecības sagraušana [tiešsaiste]. Rīga : [b. i.], 2020 [skatīts 2024-01-14]. Pieejams: https://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/3.%20J.%20Rieksti%C5%86%C5%A1%20%E2%80%9EKulaku%20k%C4%81%20%C5%A1%C4%B7iras%20likvid%C4%81cija%E2%80%9D%20%E2%80%93.pdf.
13. Rīgas pilsētas nekustamu īpašumu valde… Valdības Vēstnesis, Nr. 123 (1939, 5. jūn.), 6.-8. lpp.