Todien Aldis veda zaļbarību. Lai veiktos ātrāk, viņš palūdza citam traktoristam vēl vienu piekabi. Tā viņš bija redzējis darām citus pieredzējušus mehanizatorus: aizved pirmajā braucienā divas piekabes uz fermu. Tikmēr pļāvējs otru piemet un, atbraucot pēc nākamās kravas, atliek tikai samainīt piekabes, nav jākavējas un jāgaida, kamēr sakrājas vedums. Tā var savest pulka vairāk. Var. Taču ar divām piekabēm drīkst strādāt tikai 1. klases traktorists. Bet to, ka puisim vēl vispār nav nekādas klases un pieredzes, tā īsti zināja tikai retais. Ar divām piekabēm Aldis Broničs brauca uz prāmi un skatījās uz aizmuguri, vai viss garais sakabinājums ir uz pārceltuves, un nepaguva pamanīt, ka traktora priekšējie riteņi ir jau pāri malai, upē . . .
Piekabes viena pēc otras grūda traktoru dziļāk... Izglābt Aldi neizdevās. (Darba balss, 15.12.1987)