Vakar, īsi pēc pl. 9 vakarā Rīgā kāds nepazīstams vīrietis par 35 ls salīdzis šoferi Aleksandru Krimšu
braucienam nezināmā virzienā. Auto ātrā gaitā šķērsojis Daugavu pāri pontonu tiltam, un tad pa Rīgas Jūrmalas šoseju devies Ķemeru virzienā. Mašīna braukusi pa neapgaismoto Ķemeru — Slokas šoseju. Pēkšņi automašīnā atskanējis spalgs revolvera šāviens. Automobilis sācis svaidīties. Drīz, izlīdzinot mašinas gaitu, atvērušās mašīnas priekšējās durvis un pa tām uz šosejas izsviests šoferis Aleksandrs Krimša. Visu to redzējis un dzirdējis kāds šoferis, kas savā smagā automašīnā nelielā atstatumā braucis aiz minētā taksometra. Uzņēmis savā automobilī ievainoto, smagā automobiļa šoferis, dodot dažus brīdinājuma signālus, ar izdzēstām ugunīm dzinies pakaļ bēglim. Ar iespējami lielāko ātrumu abas automašīnas traukušās pa Slokas — Ķemeru šoseju. Vieglās automašīnas vadītājs kā pirmais bija iebraucis Ķemeros, kur, mēģinādams izbēgt no gūstītājiem, vadīja auto pa visām mazajām šķērsielām. Beidzot, iebraucot Latgales ielā, vieglajai automašīnai pakaļējam kreisam ritenim pārplīsa riepa. Dzirdēdams, ka tuvojas smagā automašīna, slepkava piecas reizes raidīja revolvera šāvienus smagā automobiļa priekšējās un pakaļējās lampās, likvidēdams to darbību, pēc kam neviena nepamanīts pazudis. Nekavējoties izziņota trauksme. Tomēr slepkava vēl līdz šim nav atrasts. Nogalinātais šoferis Aleksandrs Krimša nogādāts uz Rīgu, kur izdarīta līķa sekcija. Šoferis nogalināts ar revolvera šāvienu galvā. Notikuma izmeklēšanu turpina Rīgas kriminālpolicija. (Brīvā zeme, 08.09.1939)

---

Ātri un sekmīgi noslēgusies šofera Aleksandra Krimšas noslēpumainās nogalināšanas atrisināšana. Uzraudzības iestāžu darbinieki vainīgo - Rīgas pilsētas diskontbankas darbveža-prokurista Alfrēda Mises dēlu 20 gadus veco Haraldu apcietinājuši. Viņš patvarīgi atstājis kara dienestu, pulkā nozadzis ieroci, pēc šofera nošaušanas izdarījls vēl vienu zādzību un divas bruņotas laupīšanas. Pēc noziegumiem vainīgais ar motorlaivu mēģinājis aizbēgi uz ārzemēm. Kriminālpolicijas ierēdņi, aizsargi un kārtības policijas darbinieki ar īpašu velkoni un vairākām motorlaivām slepkavu jūrā sagūstījuši. Viņš visos noziegumos vaļsirdīgi atzinies. Ķemeru slepkavības atrisināšana rāda, ka mūsu kriminālpolicija spēj atrisināt pat tādus sarežģītus noziegumus, kur vainīgais izlieto mūsu apstākļos nepieredzētus un arī ārzemēs maz dzirdētus bēgšanas paņēmienus. Lai gan viņš dažādi mēģinājis gūstītājiem jaukt pēdas, aizbēgšanai nozadzis vienu un nolaupījis divas motorlaivas, jūrā nobraucis vairāk par pussimts kilometru, tomēr kriminālpolicijas ierēdņi viņu sagūstījuši. Piezīmējams, ka šoreiz uzraudzības Iestādes pielietojušas jaunus gūstīšanas paņēmienus. Haralds Mise, pirms iestāšanās kara dienestā, dzīvojis kopā ar māti Etnas ielā 4. Vecāki dzīvo šķirti, māte tagad atrodas ārzemēs. Tēvs ir Rīgas pilsētas diskontbankā par darbvedi-prokuristu. Vainīgam ir nepabeigta vidusskolas izglītība, priekš kara dienesta viņš strādājis par ādmiņa mācekli. Mise atstāj vieglprātīga un nenosvērta cilvēka iespaidu, kuram trūkusi vajadzīgā stingrā audzināšana bērnībā. Kara dienestā Mise bijis cītīgs un paaugstināts pat par dižkareivi. 7. septembrī viņš dienesta vietā — 4. Valmieras kājnieku pulkā dabūjis atvaļinājumu līdz vakaram. Nogaidot izdevīgu brīdi, viņš virsnieka vietniekam Čauram nozadzis revolveri ar simts patronām. Tad jau Mise bijis nodomājis no pulka dezertēt un aizbēgt uz ārzemēm.
No pulka prokūrista dēls devies pie radinieces Irmas Trušes Minsterejas ielā 1. Tur viņš uzvilcis privātas drēbes un ar cimdiem rokā un portfeli otrā rokā aizgājis meklēt šoferi. Pie Jaunās Ģertrūdes baznīcas par 35 ls salīdzis Aleksandru Krimšu braucienam uz Ķemeru viesnīcu. Tuvojoties Ķemeriem, braucējs gribējis no taksometra izkāpt. Viņš teicies uz īsu brīdi ieiet mežā. Šoferim braucēja izturēšanās likusies aizdomīga, tādēļ turpinājis ceļu. Mise, baidīdamies, ka viņu neaizgādā uz iecirkni, gribējis no šofera atbrīvoties, izvilcis ieroci un izšāvis. Šoferis, nāvīgi ievainots, no mašīnas izlēcis un meties bēgt. Pēc dažiem soļiem Krimša saļimis un pēc neilga laika miris. Mise piesēdies pie stūres un pilnā sparā traucies pāri dzelzceļa pārbrauktuvei. Automobilis, nedrošu roku vadīts, ar vienu riteni atsities pret dzelzceļa sliedēm, plīsusi viena riepa. Ar lielām pūlēm mašīnu tomēr izdevies ievadīt Vakzāles ielā. Tur viņš ar revolveri sašāvis automobilim apgaismošanas lampas un meties bēgt.

Tumsā, cauri mežiem, pāri pļavām, vainīgais devies uz Āpšu ciemu. Šeit viņš naktī kādam zvejniekam nozadzis motorlaivu. Tā nestrādājusi. Mise airējis un ar laivu iebraucis vairākus kilometrus jūrā. Naktī viņš laivā izgulējies, bet rītā gaidījis garām braucot zvejniekus. Pēc kāda laika slepkavām tuvojusies Grīnberga motorlaiva «Drosme», ar četriem zvejniekiem, kas meklējuši nozagto laivu. Mise mierīgi, it kā ļaujot sevi sagūstīt, iekāpis motorlaivā, bet tad Izvilcis ieroci un uzkliedzis: — Rokas augšā! Viņš licis visiem pārkāpt otrā motorlaivā. Ar nolaupīto «Drosmi» Mise gribējis turpināt braukšanu, bet zvejnieki pirms izkāpšanas no laivas, paspējuši motoru sabojāt. Slepkava sēdējis motorlaivā un gaidījis nākošos upurus. Motorlaivā «Banga» braukuši divi zvejnieki. Mise mājis ar roku un kad šī motorlaiva piebraukusi, līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā viņš nolaupījis arī «Bangu», abus zvejniekus atstājot sabojātā motorlaivā. Palaižot motoru, Mise devies jūrā. Viņš braucis vairāk kā desmit kilometrus no krasta.

Tajā laikā Rīgas kriminālpolicija jau bija savākusi sīkas ziņas par bēgļa gaitām. Sestdienas rītā jūrā no Kurzemes jūrmalas piekrastēm izbrauca vairākas motorlaivas ar policijas ierēdņiem un aizsargiem. Ar īpašu velkoni slepkavu gūstīt devās Rīgas kriminālpolicijas inspektori ar ierēdņiem. Vairāk desmit kilometru apjomā viņi jūrā dzina bēglim pēdās. Jūrā sacēlusies vētra un Misem izsīcis benzīns un viņš izmetis netālu no Mērsraga enkuru. Tur viņš arī notverts. Kriminālpolicija vēl turpina izmeklēšanu, pēc tam vainīgo nodos prokurora rīcībā. (Rīts, 11.09.1939)