Dzimis Lubānas pagasta Brantos. 

Alfreds Kārlis Grāvers dzimis 1877. gada 23. oktobrī Lubānas "Brantos" kā Reča Grāvera (1850-1920) un Alvīnes Anetes Jansones-Grāveres (1856-1937) pirmais bērns.

A. Grāvers mācījies Cepurītes pagastskolā, tad Lubānas ministrijas skolā. 

Pie fotogrāfa mazmeitas Maijas Padomas ir saglabājies fotogrāfa 1904.gada rakstīts piezīmju kalendārs, kas liek domāt, ka Alfrēda Grāvera fotogrāfa darbība ir sākusies šajā gadā, kad Grāvers strādājis Transsibīrijas dzelzceļa būvēšanā, jo pierakstos minēta foto negatīvu nodošana. Savukārt to apstiprina laikrakstā “Vidzemes Guberņas Ziņotājs” publicētā atļauja fotogrāfam savā namā iekārtot fotodarbnīcu, kas darbojās turpmāko pusgadsimtu.

Sīkākas ziņas par fotografēšanu gūstamas sākot ar 1907. gadu – saglabājušies pieraksti, kuros atzīmētas attiecīgā dienā fotografētas personas, norādot uzņemšanas vietu, pasūtīto attēlu izmēru un skaitu, kā arī cenu. Šī uzskaite ļauj sekot līdzi fotogrāfa pakalpojuma pieprasījumam un darbības vietām, jo fotografēts tika arī Balvos, Šķilbēnos, Kokorevā un citur. Šāda attēlu numerācija veikta arī turpmākajos gados, kas ļauj apjaust fotogrāfa darba apjomu.

1907. gada 22. jūlijā Alfreds Grāvers salaulājas ar Līzi Emīliju Arndti (1887. Sesava-1946. Lubāna, viņas ģimene dzīvoja „Kaižgrīvās” netālu no Liedes), nākošajā gada 22. oktobrī dzimis abu pirmais dēls Jūlijs (1908-1968).

Savukārt 1909.gadā Fotogrāfs savā māja atvēra grāmatu veikalu, un otrajā stāvā nodarbojās ar fotografēšanu savā fotosalonā. Fotogrāfa pastkartes ņemtas par pamatu vairāk paskartēm, kurās attēlotas Lubānas ainavas un ēkas.

Alfrēda Grāvera brāļu un māsu liktenis:

• Māsa Leontīne Helēna (1880-1951) apprecējās ar Otto Voldemāru Gailīti, kas pēc 1905. gada revolūcijas, vairoties no soda ekspedīcijas devās uz ASV, vēlāk viņam sekoja arī dzīvesbiedre ar meitu. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanās Gailīši atgriezās dzimtenē un apmetās Bēnē, saimniekoja agrākajā muižas centrā, 1949. gada 25. martā izsūtīti uz Omskas apgabalu. 
• Otra māsa Eleonora Amālija (1882-1960) precējusies ar Lubānas muižas kalēju Pēteri Mori, agrārreformas gaitā ģimene ieguva amatnieku saimniecību "Vēsmiņas". 
• "Brantos" – dzimtas mājās - saimniekot palika brālis Eduards (1888-1965), kas ar sievu un 3 bērniem 1949. gada 25. martā izsūtīts uz Amūras apgabalu, atbrīvots 1957. gadā, bet miris Sibīrijā.
• Brālis Kārlis (1890-1943) kļuva par pulksteņmeistaru Lubānā, 1943. gada oktobrī nāvējoši ievainots padomju partizānu apkarošanas akcijā. 
• Divi brāļi miruši bērnībā. 
• Jaunākā māsa Emīlija Marianna (1896-1955) iepazinās un apprecējās ar pasaules kara laikā Lubānā atrodošos Krievijas armijas gruzīnu tautības karavīru Georgiju Bebijevu (Bebiašvili), devās uz vīra dzimteni un dzīvoja Tbilisi. 

Miris Lubānā

Fragmenti lubana.lv