Dzimis Liepājā.

                Beidzis Mangaļu jūrskolu,

                1901. izturējis pārbaudījumus tālbraucēja kapteiņa amatā,

                1901/1914. Rītazijas kuģu sabiedrības kapteinis “Liepāja Ņujorka”,

                1914/1916. “Arhangeļska – Ņujorka” kapteinis, 

                1921/1923. Latvijas kuģu kapteinis,

                1923/1940. K/S “F. Grauds” tvaikoņa “Evertons” kapteinis.

                1938. XI 16. apbalvots ar Atzinības Krusta V šķiru # 113. 

                Avots:       LVVA 1303-3-19-306.

---

Tālbraucēju kapteinis Alfrēds Kiršfelds klusi slēdzis acis uz mūžu 75 gadu vecumā 6. aprilī Ņujorkā. Ar to noslēdzies piedzīvojumiem un sasniegumiem bagāts mūžs. Un varētu pat teikt — sava da|a no latviešu jūrniecības vēstures.

Kiršfelds beidzis Mīlgrāvja jūrskolu un 21 gadu vecumā ieguvis kapteiņa grādu. Sācis braukt uz buru kuģiem. Kopš tiem laikiem atceras kļūmi ce|ā uz Rietumindijas salām, nonākuši grūtībās un trīs dienas bijuši bez ēdiena. Kad beidzot ieraudzījuši kādu tvaikoni un lūguši palīdzību, tad nav bijis vairs nevienam spēka kāpt laivā un irties pēc pārtikas. Beidzot Kiršfelds un vēl viens aizbraukuši, dabūjuši palīdzību un tā izglābuši komandu un kuģi. Ilgus gadus Kiršfelds braucis uz Austrumāzijas kuģiem, kas piederējuši jauktai krievu-dāņu sabiedrībai. Piedalījies krievu-japāņu karā, bijis lielajā jūras kaujā 1901. g., kad krievu flote cietusi smagus zaudējumus Cusimas līcī; arī viņa kuģis torpedēts. Pēc tam vēl cara laikā kļuvis par liela pasažieru tvaikoņa kapteini uz satiksmes līnijas Liepāja — Kopenhāgena — Ņujorka. 1913. g. piedalījies Titanika glābšanā un jau 1915. g. šķērsojis Atlantijas okeānu 100 reizes un par to ticis apbalvots.

I pasaules kara laikā kapt. Kiršfelds veda karaspēku un kara materiālus no Amerikas uz Eiropas ostām. Atkal bijis jūras briesmās — astoņu kuģu konvojā četri priekšējie nogremdēti, tomēr Kiršfelds savu kuģi izmanevrējis un tā izglābis 1200 karavīru dzīvības. Bet citā reizē ar kuģi "Kursk", uz kura bijis 12 gadus par kapteini, pie Anglijas krastiem atkal torpedēts.

Pēc kara atgriezies Latvijā un saistījies ar latviešu kuģniecību; ar 1923. g. pārgājis uz Grauda redereju, pie kuras bijis saistīts līdz 1946. g., vadot tirdzniecības kuģus pa dažādiem ūdeņiem un Eiropas, Amerikas un Āfrikas ostām. Kad boļševiki iebruka mūsu dzimtenē un komunisti gribēja atsavināt Latvijas kuģus, uzaicinādami tos iegriezties padomju ostās, par nepaklausību piedraudot ar represijām pret jūrnieku ģimenēm. Kapt. Kiršfelds 1941.gadā atradās Dublinā, Īrijā. Komunistu aģenti pavēlējuši novilkt Latvijas karogu, bet kapteinis atteicis. Kad karogu ar varu norāvuši kapteinis to licis par jaunu uzvilkt. Viņš vilināts atstāt kuģi, bet bijis nelokāms. Tad par nepaklausību komunisti solījušies atriebties, līdz beidzot Kiršfelds ar citiem kapteiņiem panācis iestāžu aizsardzību, izglābis kuģi un varējis pārcelties uz Savienotām Valstīm. II pasaules kara laikā vadījis latviešu (Grauda) kuģus zem ASV karoga. Atkal piedalījies transportos un trešo reizi torpedēts — pie Ņūfaundlendas krastiem. Pēdējais kuģis, ko kapt. Kiršfelds vadījis, ir "Ķegums" - starp Brazīliju un Ņujorku.

Kapt. Kiršfelds savas darbības laikā pārvedis daudz tautiešu uz Ameriku un bieži Ņujorkas latviešiem sagādāja svētkus, kad viņa vadītie kuģi iegriezušies šejienes ostās. Aizgājējs darbojies Latvijas tālbraucēju kanteiņu biedrībā, bijis Liepājas jahtkluba komadors un Rīgas latviešu biedrībās biedrs. Apbalvots ar Latvijas un Savienoto Valstu goda zīmēm. (Laiks, 14.04.1951)

***

Kiršfelds Alfrēds Roberts (1875–1952) – tālbraucēju kapteinis. Tvaikoņa Kursk kapteinis (1910–18). LR tirdzniecības flotes tvaikoņu Gauja (1919), Everita, Evermore, Everalda, Everhope, Evertons, Everoja, Everagra, Ķegums kapteinis (1928–46).

Avots: https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Kir%C5%A1felds&id=944831&g=1

***

Tvakonis ”Kursk” būvēts 1910. gadā Lielbritānijā Glazgovas pilsētā. Tvaikonis ”Kursk” savu pirmo reisu veica 1910. gada 20. oktobrī, tā kapteinis līdz 1918. gadam bija liepājnieks Alfreds Kiršfelds. Jūrniekiem darbs uz šāda veida tvaikoņiem bija prestižs un labi atalgots.

Tvaikonis varēja pieņemt līdz 1700 pasažieriem un attīstīt ātrumu līdz 14 mezgliem, tas līdz Pirmajam pasaules karam bija pierakstīts Liepājas ostā. Brauciens līdz Ņujorkai ilga divas nedēļas. Uz kuģa atsevišķi no mazturīgajiem bija nodalīti turīgi pasažieri, kas bija izmitināti ērtās 1. un 2. klases kajītēs. Tajā bija elektrība, plašas ēdamzāles, kas kalpoja arī par izklaides telpām.

[..] Liepāja kļuva par nozīmīgu Krievijas impērijas emigrācijas centru. 19. gs. beigās un 20 gs. sākumā cilvēki, laimīgās nākotnes meklējumos, masveidā izceļoja uz Ameriku, kur līdz ar straujo rūpniecības attīstību pilsētās auga pieprasījums pēc strādniekiem.

Avots: https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/liepajas-muzeja-jurniecibas-vestures-krajums-papildinats-ar-diviem-unikaliem-prieksmetiem/