Andris Vilks bija latviešu filologs, bibliotēku darbinieks. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. Viņa laikā tika uzcelta jaunā Nacionālas Bibliotēkas ēka.

 Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors (1989–2024).

Dzimis 1957. gadā Grīziņkalna apkaimē Rīgā.

Mācījās Rīgas 24. vidusskolā, no skolas laikiem īpaša vieta viņa sirdī bija sportam,– basketbols. Andris pats jaunības laikos bija bijis lielisks, daudzsološs basketbolists, arī vēlāk saglabāja nerimstošu interesi un reizē sistēmisku izpratni par sporta norisēm. Piedalījies maratonos. Skolas laikā solabiedrs bijis Andris Lielais (aktieris)

1980. gadā absolvēja Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti.

 No 1978. līdz 1986. gadam A. Vilks bija bibliotekārs V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas (pašlaik: Latvijas Nacionālā bibliotēka) Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā,

Līdz 1989. gadam vadīja Reto grāmatu un rokrakstu sektoru un Reto grāmatu un rokrakstu nodaļu.

1989. gadā A. Vilks kļuva par Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru.

 Bija lektors Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē.

No 1998. līdz 2002. gadam A. Vilks bija Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētājs,

no 2004. līdz 2008. gadam vadīja Baltijas jūras valstu bibliotēku apvienību Bibliotheca Baltica.

2013. gadā, Londonas maratona laikā Andris Vilks pakrita. Oficiālā diagnoze - asinsizplūdums mugurkaulā, kas ievērojami iedragāja viņa veselību.

"Droši vien slodze bija par lielu. Varbūt nebiju pārāk prātīgs. Lai gan es ilgi sportoju, spēlēju basketbolu un no rītiem skrēju. Bet par maz gulēju. [..]. Tomēr tā varēja būt arī nejaušība. Tas mazais asinsvadiņš, kas plīsa, varēja arī neplīst, jo tas nebija parasts insults. Tā notiek ļoti reti, un Latvijā ir bijuši tikai četri tādi gadījumi," intervijā žurnālam "Ieva" stāstīja Vilks.

Pēc insulta sākās ilgstošs rehabilitācijas process, taču Andra veselība palika nopietni iedragāta. 

2014. gadā tika pabeigta jaunā Nacionālās Bibliotēkas ēka. 

Andris Vilks 2014. gada intervijā "Ievā" norāda:

"Es uzskatu, ka ir divi cilvēki, kas ļoti daudz darījuši, lai taptu šī bibliotēka. Helēna Demakova pieņēma izšķirīgo lēmumu, un tas bija lūzuma brīdis, pēc kura sākās reāla celtniecība. Un viņa arī cieta, nopietni saslima. Otrs ir aģentūras "Jaunie trīs brāļi" vadītājs Zigurds Magone. Viņš jau vairs nav šajā pasaulē".

 Viņš bija vairāku profesionālo organizāciju valdes vai padomes loceklis, tai skaitā valdes loceklis Eiropas zinātnisko bibliotēkas līgu valdē, kā arī UNESCO Zināšanu sabiedrības programmu padomes priekšsēdētājs. Saskaņā ar SIA "Lursoft IT" datiem, A. Vilks, bijis saistīts (ieņēmis amatus, dibinājis) ar šādām organizācijām 

• Stendera biedrība
• Latvian Friends Association of the Library of Alexandria
• Laiks kultūrai
• Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācija
• Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas biedrība
• LATVIJAS NACIONĀLĀ PROJEKTU VADĪŠANAS ASOCIĀCIJA.
• Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS
• DZELZAVAS ATBALSTA BIEDRĪBA
• Nacionālā grāmatniecības biedrība (Likvidēts 25.10.2007)
• KULTŪRKAPITĀLA FONDS, valsts bezpeļņas akciju sabiedrība (Likvidēts 16.01.2004)

Apbalvojumi un pagodinājumi

• 1997.g. Triju Zvaigžņu ordenis, ceturtā šķira
• 2001.g. Ģedimina ordenis (Lietuva)
• 2007.g. Latvijas Ministru kabineta balva
• 2014.g. Atzinības krusts, otrā šķira 
• 2017.g. "Zelta ābeles" balva par mūža ieguldījumu grāmatniecībā

Bija precējies. Sieva Aira, meita Anna.

Miris 2025. gada 26. februārī.