1854. gadā Rīgā tika dibināta pirmā iestāde bērniem, kam diagnosticēta epilepsija un garīgās attīstības traucējumi. To izveidoja Frīdrihs Placs, kurš bija ieguvis medicīnisko un pedagoģisko izglītību. Kēnigsbergā viņš tika apmācīts par kurlmēmo skolotāju. Kaut gan Frīdrihs Placs bija atbraucis Rīgā strādāt par kurlmēmo skolotāju, viņš izveidoja iestādi cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, jo skolā bija uzņemti arī tie, kam diagnosticēta idiotija. Viņš kopā ar savu dzīvesbiedri Terēzi Placu to vēlāk paplašināja. Desmit gadus pēc iestādes dibināšanas, 1864. gada aprīlī, Frīdrihs Placs nomira, un pēc tam par oficiālo tās vadītāju un īpašnieci kļuva viņa atraitne Terēze Placa, kas līdz tam šajā iestādē bija strādājusi kopā ar savu vīru.