Interesanti. Nejauši pamanīju senu savu vecāku atdusas vietas bildi. Vairs tās trakās milzu plāksnes nav - blakus Arnim, manam tētim, atdusās mana kremētā mamma, viņa sieva, Agita Behmane (ex. Garda), un viņu mazmeita, jeb manas meitas - Mias Abražūnes - kremētās atliekas. Mans tēvs bija metinātājs, garāžu vadītājs Rundāles pils muzejā. Abi ar mammu restaurējuši pils sarkofāgus. Mana mamma bija metāla restaurators Rundāles pilī, joprojām ir pagrabos apskatāma viņas sarkofāgu izstāde Pompa Funebris. Tāpat telpās dažādi griestu rotājumi, sudraba saulīte, krāsņu podiņi utt, utjp. ir manas mammas darbiņš jeb pieskāriens. Vecāki nostrādāja muzejā visu dzīvi. Šoreiz par Arni - viņš nav mans bioloģiskais tēvs, taču adoptēja mani kā meitu, manu divu gadu vecumā. Divi bērni - es un mans jaunākais brālis. Stāstu varētu būt gana daudz. Taču būtiskākais laikam ir ieguldītā dzīve pilī. Tas arī pa lielam bija viss, ko no saviem vecākiem redzējām.