Aslans Usojans vai vienkārši Deds Hasans - kurds, Krievijas kriminālās pasaules viena no lielākajām autoritātēm un ietekmīgākajām personām.

Spēja kārtot attiecības, konfliktus ne tikai kriminālajās aprindās, bet arī Krievijas varas elitē un visaugstākajās aprindās.

Tika nogalināts no slēpņa. No gūtajiem ievainojumiem mira slimnīcā. Par izdarīto slepkavību vairākas dienas vēstīja visi federālie kanāli galvenajos ziņu raidījumos, par ko dziļi sašutis savā runā Krievijas domē protestēja Vladimirs Žirinovskis.

###########

Deda Hasana nogalināšana tika paredzēta medijos jau 12 dienas pirms viņa nāves

Maskavā tika nogalināts “likumīgais zaglis” Deds Hasans, kurš bija ietekmīgs ne tikai kriminālajā pasaulē. Plašāk skatīt ierakstā – Deds Hasans.

2013. gada 8. janvāris, 10:46

Slepkavība un bēres

2013. gada 16. janvārī restorāna "Staryj faetons" pagalmā, kas atrodas Centrālās Rakstnieku mājas (Большая Никитская, 55) korpusā, Aslans Usojans tika nāvīgi sašauts galvā ar automātu Val, pēc kā viņš mira reanimācijā Botkina slimnīcā (pēc citiem avotiem – vēl ātrās palīdzības mašīnā). Citos datos norādīts, ka slepkavība notika pie restorāna "Karetnij dvor" (Поварская, 52). Abi restorāni atrodas nelielā skvērā ap Ļeva Tolstoja pieminekli starp Povarskaja un Boļšaja Ņikitskaja ielām.

Uzbrukuma laikā caur durvīm tika smagi ievainota restorāna viesmīle. Slepkava šāva no kāpņu laukuma vai bēniņiem virs bijušā Sergeja Mihalkova dzīvokļa (Povarskaja, 35). Notikuma vietā ieradās Maskavas policijas priekšnieks Oļegs Baranovs un Krievijas Izmeklēšanas komitejas Maskavas galvenās izmeklēšanas pārvaldes vadītājs Vadims Jakovenko.

Sākotnēji kriminālās aprindas pārstāvji vēlējās Usojanu apglabāt prestižajā Vagaņkovas kapsētā, blakus Japončika kapam, vai jezīdu kapsētā Krasnodaras novadā. Taču ģimene uzstāja uz Usojana testamenta izpildi – viņš vēlējās tikt apglabāts blakus mātei un brālim Tbilisi, jezīdu sektorā vecajā Kukijas kapsētā, jo Tbilisi dzīvoja viņa sieva Dulša Avdojeva, meita Nuna, māsa un citi radinieki, kuri saņēma iepriekšēju atļauju no Gruzijas varas iestādēm.

17. janvāra vēlā vakarā Maskavas Trojekurovas kapsētas rituālajā zālē notika civilā atvadu ceremonija, kurā pulcējās nozīmīgākie kriminālās pasaules pārstāvji, kuri Gruzijā iebraukt nevarēja “pretzagļu” likuma dēļ. Pēc ceremonijas katafalks ar zārku tika nogādāts uz Vnukovas lidostu, kur gaidīja Ukrainā pasūtīts čarterreiss no "Windrose Airlines".

Tomēr no Doņeckas atlidinātais Tu-154 nespēja nogādāt zārku ne Tbilisi, ne Erevānā. Usojana mājā Tbilisi jezīdu garīdznieki noturēja atvadu ceremoniju, pēc kuras sieva un meita steidzami devās atpakaļ uz Maskavu. Viena no versijām vēsta, ka Gruzijas iekšlietu ministrs Iraklijs Garibašvili pēdējā brīdī atteicis apbedīšanas atļauju, ko nolieguši ģenerālprokurors Arčils Kbilašvili. Pēc citas versijas atļauja bijusi dota, bet “likumīgajiem zagļiem” stingri aizliegts piedalīties. Rezultātā lidmašīna caur Doņecku atgriezās Maskavā, un Hasana ķermeni atkal nogādāja Trojekurovas kapsētas rituālajā zālē, lai iegūtu Maskavas varas atļauju apbedīšanai.

Vienīgā pieejamā iespēja bija Hovanskas kapsēta, kur 20. janvārī viņu arī apglabāja, pretī citam zināmam kriminālajam autoritāram – Silvesteram.

Kapsētā kārtību uzturēja brāļadēls Dmitrijs Čantūrija. Kad zārks tika apglabāts, pie kapu kalniņa līdzās pareizticīgo krustam jezīdu tradīcijā tika iedegts mazs ugunskurs, kura liesmas tika nodzēstas ar simtiem dzīvu rožu. Galvenās piemiņas pusdienas, kurās pulcējās vairāk nekā tūkstotis cilvēku, notika restorānā "Naš dvor" – viesi tika ielaisti grupās. Šo pasākumu koordinēja Nodari Usojans.

Restorānā "Bosfors" sēras Krasnodaras autoritātēm organizēja “likumīgais zaglis” Širali Musojans (Šike), mirušā Omara brālis. "Staryj faetons" sapulcējās Tbilisi klana pārstāvji, bet citā restorānā – kurdu klana pārstāvji Valērija Tbiliska vadībā.

Tajā laikā prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs bija spiests apgalvot žurnālistiem, ka Vladimirs Putins nav bijis pazīstams ar Aslanu Usojanu (iemesls – fotogrāfija, kur redzams Putinam līdzīgs vīrietis kopā ar Hasanam līdzīgu personu). Šis taisnošanās atgādināja tipisku frāzi no ziņojumiem: “atrasts priekšmets, līdzīgs ierocim, no kura izdarīti vairāki šāvieni”.

Klans pēc Usojana nāves

2013. gada 16. janvāra vakarā, neilgi pēc Aslana Usojana nogalināšanas, restorānā "Porto Maltese" uz Pravdas ielas notika 40 minūšu ilgā sapulce, kurā kriminālās pasaules līderi apsprieda notikušo un klana jauno vadītāju. Par jauno Deda Hasana klana līderi kļuva viņa brāļadēls, jaunais “likumīgais zaglis” Dmitrijs Čantūrija (Mirons). Viņš uzreiz paziņoja, ka “Usojana nāve nepaliks nesodīta”.

2013. gada 18. janvārī Suhumi tika nošauts “likumīgais zaglis” Astamurs Gulija (Astiks Suhumskis), kurš bija opozīcijā Hasana klanam. 2013. gada 28. janvārī Maskavā, atriebjoties par Usojana nāvi, tika nogalināts “likumīgais zaglis” Rufats Nasibovs (Rufo Gendžinskis), Rovšana Džanieva “labā roka”.

Pēc Usojana nāves restorānu "Staryj faetons" par savu štābu izvēlējās čečenu “likumīgais zaglis” Islāms Edilģirejevs (Islāms Boļšijs), kurš iepriekš bija “kronēts” ar Deda Hasana svētību.

Visa 2013. gada laikā notika izmaiņas plašajā Deda Hasana klanā. Līderpozīcijās izvirzījās slāvu “likumīgie zagļi” un tiem pievienotie Kaukāza pārstāvji:

• Vladimirs Ņurins (Ņuriks),

• Jurijs Pičugins (Pičuga),

• Oļegs Muhametšins (Muha),

• Viktors Paņušins (Pans),

• Konstantīns Borisovs (Kostils),

• Vladimirs Ozerjskis (Zjuzja),

• Vasīlijs Hristoforovs (Vasja Voskres),

• Eduards Asatrijans (Osetrina),

• Elgudža Turkadze (Gudža).

Varu zaudēja jaunie “likumīgie zagļi” Dmitrijs Čantūrija (Mirons) un Gela Kardava (Gela), kā arī pieredzējušie Valērijs Farizovs (Valera Kurds) un Temuri Mirzojevs (Timurs Tbilisietis jeb Timurs Sverdlovskis).

Galvenos finanšu plūsmas joprojām kontrolēja:

• no Grieķijas cietuma – Laša Šušanšvili,

• no Spānijas cietuma – Zahārijs Kalašovs.

Atklātie ienaidnieki bija:

• “azerbaidžāņi” no Rovšana Džanieva (Rovšans Lenkoranskis) klana,

• “kutaisieši” no Tariēla Oniani (Taro) klana,

• “suhumieši” no Meraba Džangveladzes (Merabs Suhumskis) klana,

• kā arī viņiem draudzīgā “Tagankas” grupējuma frakcija.

2015. gada maijā tika apturēta krimināllietas izmeklēšana par Aslana Usojana slepkavību.

2018. gada augustā pārstāvnieciskā sapulcē par Krievijas galveno “likumīgo zagli” tika izvēlēts Oļegs Šiškanovs (Šiškans), līdz ar to noslēdzās jezīdu-kurdu hegemonijas laikmets, ko pārstāvēja Aslans Usojans (Deds Hasans) un Zahārijs Kalašovs (Šakro Molodoj).

Tagankas OPG

Saskaņā ar žurnālistu datiem, pasūtītājiem, iespējams, varētu būt saistība ar Tagankas organizēto noziedzīgo grupu (OPG). Slepkavība tika izdarīta kā cīņa par ietekmi pēc tam, kad kriminālajā pasaulē zaudēja ietekmi jezīdu kurdi. Par galveno aizdomās turamo mediji uzskatīja Rovšanu Džanievu (Rovšans Lenkoranskis), kurš, kā rakstīja mediji, 2013. gada vasarā gāja bojā Stambulas viesnīcā, iespējams, saindēts. Pēc Deda Hasana slepkavības viņa tuvākie līdzgaitnieki zvērēja atriebties.

Hasans bija pazīstams arī ar to, ka viņš organizēja kriminālās saietus un konfliktu noregulēšanu ne tikai starp dažādiem grupējumiem, bet arī konfliktiem, kas radās kriminālajai pasaulei ar likumīgo varu. Daudzi citi “likumīgie zagļi” bija pret viņu, jo tādējādi viņš palielināja savu nozīmīgumu un ieguva ar vien vairāk varas. Izmeklēšana šo faktoru ņēma vērā, veidojot slepkavības izdarīšanas versiju analīzi, izsakot pieņēmumu, ka tas varētu būt bijis viens no slepkavības motīviem.

Mediju ziņojumi pirms slepkavības

Interesanti, ka vairāk nekā nedēļu pirms slepkavības vairāki mediji (tostarp Rosbalt) vēstīja, ka Usojana nogalināšanas mēģinājumi, visticamāk, tiks atkārtoti tuvākajā laikā. Tāpat tika ziņots, ka slepkavība tiek gatavota vismaz mēnesi.

Rosbalt atsaucās uz neoficiālu informāciju, ka slepkava ilgstoši sekojis Hasanam, izvēloties piemērotu brīdi un vietu uzbrukumam. Vienā no slepkavības versijām tika minēts, ka šāvējs atradies ēkas bēniņos, izmantojot optisko tēmēkli, kas ļāva precīzi šaut no liela attāluma. Jau pieminēts kāds ar noziegumu nesaistīts fakts - ēkā, no kuras tika izdarīts nāvējošais šāviens, kādreiz bija dzīvojis Sergejs Mihalkovs. 

Ziņojumos arī tika minēts, ka Usojans jau kādu laiku baidījies par savu dzīvību un, neskatoties uz augsto vecumu, praktiski vienmēr pārvietojās bruņotu miesassargu pavadībā. Tomēr šoreiz aizsardzība nespēja viņu pasargāt.

Slepkavības izmeklēšana un tās sekas

Pēc slepkavības tika ierosināta krimināllieta, bet izmeklēšana drīz vien saskārās ar grūtībām – aculiecinieki atteicās sadarboties, un pierādījumu bija maz. Slepkavība notika sabiedriskā vietā, bet profesionāli izpildītā darbība liecināja par pieredzējuša snaipera darbu.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja izmeklēšanu klasificēja kā pasūtījuma slepkavību, saistītu ar “ietekmes zonu pārdali”. Tika pieļauts, ka šis noziegums ir daļa no ilgstošas konfrontācijas starp Hasana klanu un Lenkoranas klanu, kuru vadīja Rovšans Džanievs.

Vēlākie notikumi un ietekme uz kriminālo pasauli

Pēc Deda Hasana nāves Krievijas un postpadomju telpas kriminālajā pasaulē iestājās nestabilitāte. Viņa nāve radīja vakuumu vadībā, kuru dažādi klani centās aizpildīt. Atsevišķās pilsētās un reģionos sākās ietekmes pārskatīšana, bieži vien ar vardarbības palīdzību.

Šakro Molodoj (īstajā vārdā Zahārijs Kalašovs) pēc atgriešanās no Spānijas cietuma tika uzskatīts par galveno pretendentu uz kriminālās hierarhijas vadību. Taču arī viņš tika arestēts 2016. gadā un nonāca apcietinājumā uz ilgu laiku.

Daudzi uzskatīja, ka Deda Hasana nāve bija simboliska robeža starp “vecās skolas” likumīgajiem zagļiem un jaunā tipa noziedzniekiem, kuri bija mazāk piesaistīti tradīcijām un biežāk iesaistījās tiešā sadarbībā ar politiskiem un uzņēmējdarbības spēkiem.