Dzīvoja Teteles pagasta Tirgoņos.

Sieva- Zenta Sīle

Dēls- Modris Sīlis

11.09.1936 Brīvā Zeme Godalgoti krietnie laukstrādnieki Sīlis Augusts, Teteles Annas muižā 

21.11.1947 Zemgales Komunists (Jelgava) LĒMUMS Iecelti vēlēšanu komisijas locekļi: Augusts Jēkaba d. Sīlis no ķiege|u fabrikas «Progress» strādniekiem un kalpotājiem.

***

01.06.1978 Zvaigzne, MĀLS UN CILVĒKI, 
OSKARS BARANOVSKIS

Trīsdesmit divus mūža gadus ķieģeļfabrikā nostrādājis mehāniķis Augusts Silis.
— Jā, jā, atceros. Bija tāds zēns pie vagonešu sakabināšanas.
Abi pieminam tālās dienas. Augustam Sīlim pāri par astoņdesmit. Mūsu pazīšanās tolaik bija tikai priekšnieka un padotā robežās. Arvien atceros viņa laipnību, izpalīdzību. Nevienu skarbāku vārdu neizdzirdēju no meistara kļūmīgākos brīžos. Gluži pretēji vagaram Šēram.
Atceros vējainu un nemierīgu nakti. Lai kā pa garo dienu bijām nomocījušies, aizmigt neizdevās. Aiz logiem svilpa vējš, brīžiem nograbēja pret stiklu mesta lietus šalts.
 

Nograbēja arī kopmītnes durvis. Bet tās nebija vēja atrautas. Kā viesulis iekšā iebrā
zās Sērs, pērkonīgā balsī dimdinādams: «Arā! Arā!» Nevarējām saprast, ko šis no mums
īsti grib, ko tādu esam nogrēkojuši? Izdzīti lietū un vējā, aptvērām. Cilvēku mēlē tas nozīmētu apmēram tā: «Vējš nogāzis nojumes ķieģeļu žāvēšanai. Tās vajag steigšus nostiprināt!» Tā bija pirmā tuvākā iepazīšanas ar Šēru.

— Vai kaut ko nezināt, kāds liktenis šo piemeklējis? — apvaicājos Sīlim.

— Kārlis Šērs mira tā paša gada rudenī. Viņam bija ātra daba. Pavēlnieciska. Tas arī viņu iedzina kapā. Pārskaities viens pats pacēla no sliedēm noslīdējušu vagoneti ar visu kravu, ko pieci strādnieki nevarēja izkustināt. Tāds milzu spēks bija viņam. Bet laikam gan kaut kas iekšā bija trūcis. Pēc trijām dienām slimnīcā nomira.

Vecā meistara Sīļa dēls Modris Izskolojies par inženieri.