Didzis piedzima Valmierā 1975. gada 6. janvārī, Zvaigznes dienā.

Aivara un Velgas Ustupu ģimenē, kur viņu sagaidīja divus gadus vecākā māsa Guna. Bērnību pavadījis Gaujas krastos, kur kopa ar tēvu sāka ķert savas pirmās zivis, sportot Gaujas krastos, slēpot uz netālo Baiļu kalnu.

Sākot skolas gaitas Didzis Valmieras 4. vidusskolā, Didzis satikās ar vienu no savām lielākajām kaislībām, peldēšanu. Visus skolas gadus cītīgi trenējoties skolas baseinā. Didža peldēšanas veids jau tad bija garās distances.

Tēvs Aivars Didzi ieveda makšķerēšanas pasaulē, sākumā Gauja, tad Burtnieks, bet vasarās arī Vidzemes jūrmala Ainažos ar saviem asarīšiem. Didzis ir laimīgs cilvēks, kad tik agri atrod savu dzīves aicinājumu, kuram varēja no sirds sekot visu mūžu. Pēc skolas Didzis atbrauca uz Rīgu studēt Latvijas Universitātē Bioloģijas fakultātē. Viņa studijas un darba gaitas ļāva viņam sasniegt bioloģijas doktora zinātnisko grādu hidrobioloģijā. Kā jau biologiem studiju dzīve nav tikai mācības. Ir arī Kosmosa noslēpuma zinātāja dibinātājs, studentu padome, prakses jautrības Kolkā un citas ārpus studijas aktivitātes Bioloģijas fakultāte ir vieta kur Didzis satika savu Ievu.

Viņu mīlestība dzima Toms un Elīna. Līdz ar Ievu Didzis ieguva vēl vienu ģimeni Vitālu, Maiju, Uldi, Ilzi un viņu bērnus.

Bet stāstot par Didzi nevar nepieminēt sportu – Ir izmēģināts viss, bet sirdij vistuvākā viņam protams bija peldēšana, jo īpaši ar saviem “karjeristiem” un Biķernieku nūjotāji. Kopā ar dēlu Tomu tika apceļota visa Eiropa, atvesti kausi un medaļas, kur Didža tehniskā palīdzība bija ļoti svarīga. Un nedaudz vēlāk Didzis jau gozējās vieglatlētikas stadionā, kur viņa atbalsts bija nepieciešams meitai Elīnai.

Didzis jau pirms sacensībām bija veicis analītisko izpēti un prognozēja sacensību rezultātu, kas ļāva Elīnai kļūt par Latvijas čempioni! Didzis ļoti lepojās ar saviem sportiskajiem un gudrajiem bērniem. Savu karjeru zivsaimniecības un pētniecības nozarē uzsāka tālajā 1995. gadā - Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtā, kur vēl vairāk iemīlēja Jūru jo īpaši Pāvilostu, kas Didzim kļuva gluži kā mājas ar sirsnīgiem cilvēkiem, īpaši Jāni.

Dažus gadus Didzim bija iespēja pastrādāt Zviedrijas institūtā, kur nodarbojās ar zivju krājumu novērtēšanu un pētniecību. Kopš 2010. gada Didzis strādā “BIOR” Zivju resursu pētniecības Departamentā par departamenta vadītāju. Draugi, kas vienmēr bija blakus- Ivars, Ivo, Ruta, Dace un pārējie mīļie kolēģi sniedza lielu atbalstu atbildīgajā darbā. Didzis savā karjerā ir saņēmis dažādus apbalvojumus par saviem darba sasniegumiem, piedalījies starptautiskos projektos aizstāvot Latvijas intereses visā pasaulē.

Neraugoties uz savu atbildīgo darbu departamenta vadītāja amatā, Didzis vienmēr centās atrast laiku, lai ļautos pētniecības vilinājumam un kopā ar saviem kolēģiem dotos izpētes darbos jūrā un piekrastē. Tieši tas ļāva Didzim tik saprotami un vienkārši skaidrot un runāt par zinātnes jautājumiem ar plašu sabiedrību, vienkāršiem zvejniekiem un makšķerniekiem. Didzis visiem bija savējais. Viņa “Skats pa ofisa logu” deva iespēju mums visiem sekot līdzi Didža darbiem un piedzīvojumiem visā plašajā pasaulē.

Guna Pavlovska