Džeimss Djūijs Votsons (angļu: James Dewey Watson; dzimis 1928. gada 6. aprīlī) ir amerikāņu molekulārbiologs, kurš kopā ar Frānsisu Kriku un Morisu Vilkinsu atklāja DNS struktūru, par ko 1962. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.

Dzimis Čikāgā uzņēmēja ģimenē. 15 gadu vecumā iestājās Čikāgas Universitātē, lai studētu zooloģiju, un 1947. gadā ieguva bakalaura grādu. 1950. gadā ieguva doktora grādu Indianas Universitātē. Šajā laikā Votsons iekļāvās t. s. "fāgu grupā", kurā darbojās daudzi tā laika vadošie amerikāņu biologi.

1950. gadā Votsons devās uz Kopenhāgenu, bet 1951. gada oktobrī — uz Kembridžas Universitātes Kavendiša laboratoriju, kur gada beigās, izmantojot Rozalindas Franklinas iegūtos rezultātus (par ko vēlāk raisījās diskusijas), kopā ar Frānsisu Kriku, kā arī Morisu Vilkinsu atklāja DNS struktūru.

1953. gada 25. aprīlī Votsons un Kriks publicēja pētījumu rezultātus žurnālā Nature, bet 1962. gadā par šo atklājumu viņi, kā arī Vilkinss saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā. Diemžēl Rozalinda Franklina tobrīd jau bija mirusi.

1968. gadā Votsons kļuva par Koldspringshārboras laboratorijas vadītāju. Tajā pašā gadā viņš publicēja autobiogrāfisku grāmatu The Double Helix, kurā aprakstīja DNS struktūras atklāšanas vēsturi. Grāmata izsauca neviennozīmīgu reakciju, jo tajā negatīvā gaismā bija attēloti Votsona kolēģi, arī mirusī Rozalinda Franklina, tāpēc pēc Krika un Vilkinsa protestiem grāmatu atteicās izdot Hārvarda Universitātes izdevniecība.

1989. gadā Votsons kļuva par ASV Nacionālā veselības institūta (NIH) Cilvēka genoma projekta vadītāju, tomēr 1992. gadā aizgāja no projekta, jo iebilda pret genoma daļu patentēšanas ideju.

Vienmēr izcēlies ar diezgan sarežģītu un konfliktējošu raksturu, Votsons pēdējos gados nācis klajā ar paziņojumiem, kuri izsaukuši protestus, piemēram, par prāta spēju atkarību no cilvēka rases.

Pastāv pat nostāsts, ka viņam par politnekorektumu esot noņemta Nobela miera prēmija.

Džeimss Djūijs Votsons (James Dewey Watson) viņš 1962. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā kopā ar Frensisu Kriku un Morisu Vilkinsu par DNS dubultspirāles struktūras atklāšanu.
Nobela prēmijas nekad netiek atņemtas, tai skaitā, arī Votsona gadījumā. Tomēr 2019. gada 1. janvārī Votsonam tika atņemtas vairākas goda titulus un amatus Koldepringharboras laboratorijā (Cold Spring Harbor Laboratory), kur viņš strādāja gandrīz 40 gadus, jo viņš atkārtoja tiešus izteikumus, kurus novērtēja kā rasistiskus par rasu un intelektuāliem uzskatiem (piemēram, apgalvojumus, ka melnādainiem cilvēkiem ir zemāks intelekts, toties augstāks libido un tāpēc Āfrika var kļūt par problēmu pasaulei).

Laboratorija paziņoja, ka šie viedokļi ir "nosodāmi un bezatbildīgi", un pilnībā pārtrauca saites ar viņu. Votsons pats 2014. gadā pats pārdod savu Nobela medaļu, lai savāktu līdzekļus, sūdzoties par diskrimināciju pēc šiem skandāliem.

2014. gada decembrī Džeimss Votsons Christie’s izsolē Ņujorkā pārdeva savu 1962. gada Nobela medaļu fizioloģijā vai medicīnā par 4,1 miljonu ASV dolāru, lai segtu finansiālas vajadzības un varētu turpināt savu zinātnisko darbu arī turpmāk. 

Anonīms pircējs, kurš vēlāk izrādījās krievu miljardieris Ališers Usmanovs (Alisher Usmanov), metālu un ieguves nozares magnāts, šajā izsolē medaļu iegādājās un  publiski paziņoja, ka medaļu iegādājies tikai tāpēc, lai to atdotu atpakaļ pašam Votsonam, uzskatot, ka zinātnieka sasniegums pieder ne tikai viņam personiski, bet visai cilvēcei. Medaļa nonāca atpakaļ Votsonam jau drīz pēc izsoles, un šis žests izpelnījās plašu rezonansi.