2025.gada 1. martā Francijā, Nicā mūžībā aizgāja Skotijā dzimušais mākslinieks Džeks Vetriano (Jack Vettriano). Jūs noteikti esat ievērojuši viņa darbus vai to motīvus. Tie ir iemantojuši plašu publikas mīlestību un ir kļuvuši par mūsdienu mākslas ikonām.

The Singing Butler (1992) ir viens no atpazīstamākajiem un komerciāli veiksmīgākajiem viņa darbiem. Tajā attēlota romantiska aina pludmalē, kur eleganti ģērbts pāris dejo, kamēr kalpotājs tur lietussargu un kalpone stāv blakus. Kompozīcija rada noslēpumainu un nostalģisku noskaņu, kas tik raksturīga Vetriano stilam. Šī glezna kļuva par kultūras fenomenu, tika reproducēta neskaitāmos plakātos, kartītēs un izdrukās, un 2004. gadā izsolē tika pārdota par 744 800 mārciņām, kas tolaik bija rekords skotu mākslinieka darbam.

Džeks Vetriano, īstajā vārdā Džeks Hogans (Jack Hoggan), piedzima 1951. gada 17. novembrī nelielā industriālā pilsētā Faifā, Skotijā. Sākotnējais dzīves posms neliecināja par Džeka virzību pa mākslas ceļu. Uzauga strādnieku ģimenē. Skolu viņš pameta 16 gadu vecumā, lai uzsāktu darba gaitas, tostarp veicot fiziskus darbus un strādājot par kalnraci.

Vetriano mākslinieciskais ceļš aizsākās 21 gada vecumā, kad draudzene dzimšanas dienā viņam uzdāvināja akvareļu komplektu, kas pamodināja interesi par tēlotājmākslu un ievirzīja viņu mākslas pasaulē. Sākotnēji gleznošana viņam bija hobijs, kopējot slavenu mākslinieku (piemēram, Karavadžo, Monē u.c.) darbus, un apmeklējot galerijas, lai pētītu tehnikas un pilnveidotu savas prasmes.

Kad 1980. gados viņš gleznošanai sāka  pievērsties profesionāli, iesniedzot tos izstādēm un galerijām, viņš pieņēma uzvārdu Vetriano, iedvesmojoties no mātes itāļu pirmslaulību uzvārda.

Lielais pavērsiens notika 1988. gadā, kad divas viņa gleznas tika pieņemtas Skotijas Karaliskās akadēmijas ikgadējā izstādē un tika pārdotas jau pirmajā dienā. Šie panākumi iezīmēja viņa slavas sākumu. Gadu gaitā Vetriano kļuva par vienu no Lielbritānijas komerciāli veiksmīgākajiem māksliniekiem.

Interesants ir fakts, ka mākslas kritiķi Vetriano neatzina. Viņam nebija formālas mākslas izglītības un gleznošanu viņš bija apguvis pašmācības ceļā. Kritiķi viņa darbus uzskatīja par pārāk komerciāliem, sentimentāliem, bez dziļākiem mākslinieciskiem un intelektuāliem slāņiem. Viņa stils tika kritizēts kā klišejisks un dekoratīvs, vairāk atbilstošs masu gaumei. Turklāt viņa atteikšanās iekļauties akadēmiskās mākslas tradīcijās vēl vairāk atsvešināja kritiķus, kuri priekšroku deva abstraktākām vai konceptuālākām izpausmēm.

Neskatoties uz neiegūto atzinību mākslas kritiķu aprindās, Vetriano darbi guva milzīgu popularitāti sabiedrībā, padarot viņu par vienu no Apvienotās Karalistes pārdotākajiem māksliniekiem.

Džeka Vetriano gleznās ir kaislības, vientulība, kinematogrāfiskas ainas, noslēpumainība un emocionāla spriedze. Viņa mākslai raksturīga kinematogrāfiska kvalitāte, izteiksmīgi stāsti un izteikta retro estētika, kas atgādina 20. gadsimta 30. un 40. gadus. Viņa gleznās redzami eleganti ģērbti tēli, kas attēloti uz noskaņām bagātiem fona attēliem, piemēram, lietus pielijušām ielām, pludmalēm vai vāji apgaismotām telpām. Vetriano darbos dominē romantikas, ilgu, noslēpumainības un smalkas erotikas tēmas, smeļoties iedvesmu no film noir, vecām fotogrāfijām un populārās literatūras.

Vetriano tehnikā liela nozīme ir drosmīgām kompozīcijām, dramatiskam apgaismojumam un atturīgai krāsu paletei, ko bieži dominē dziļi sarkani, zili un pelēki toņi. Viņš regulāri izmantoja fotogrāfiskas atsauces, tostarp attēlus no vecām rokasgrāmatām un žurnāliem, lai radītu savas ainas. Šo Vetriano pieeju daži kritiķi uzskatīja par neoriģinālu. Tomēr par spīti kritiķu atsvešinātībai Vetriano spēja izraisīt emocijas un viņa darbi bija ārkārtīgi populāri sabiedrībā.

2017. gadā viņš paziņoja par savas mākslinieciskās darbības pārtraukšanu veselības problēmu dēļ. Sestdienas rītā 2025. gada 1. martā Džeks Vetriano 73 gadu vecumā tika atrasts miris savā dzīvoklī Nicā, Francijā. Noskaidrotie apstākļi neliecina par šaubu ēnu un tiek apgalvots, ka viņš ir miris dabīgā nāvē.

***