Edgars Jurjāns

Dzimšanas datums:
00.00.1916
Miršanas datums:
00.00.1997
Mūža garums:
81
Dienas kopš dzimšanas:
40019
Gadi kopš dzimšanas:
109
Dienas kopš miršanas:
10434
Gadi kopš miršanas:
28
Papildu vārdi:
"Apse", Krampis, Krampītis
Kategorijas:
Aizsargs, Nacionālais partizāns, mežabrālis, Valsts un komunistu partijas darbinieks, Zemnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Edgars Jurjāns bija zemnieks un aizsargs Latvijas republikas laikā. Vēlāk viņš kļuva par  Smiltenes grupas nacionālo partizānu,  pēc tam par čekas aģentu ar segvārdu "Apse". 

Avots: "Ziemeļvidzemes mežabrāļi" 412.lpp.  

"Bija tāds partizāns Edgars Jurjāns. 1952. gada vasarā viņu nejauši sašāva kājā vietējais mežsargs. Jurjānu aizveda uz Smiltenes slimnīcu. Tur bija klāt čekisti, un viņš piekrita palīdzēt iznīcināt savus agrākos biedrus. Viņš tiešām vienu nošāva, bet citu smagi ievainoja. Pēc tam Jurjāns sajuka prātā. 1954. gadā viņu arestēja, jo viņš visiem stāstīja par čekas darba metodēm un veikalos Rīgā nevis maksāja, bet deva zīmītes, ka viņa vietā samaksāšot kāds čekas ģenerālis. Visu atlikušo mūžu Edgars Jurjāns pavadīja aiz restēm."

Avots: http://lpra.vip.lv/nodev.htm

"Mūsiņa grupu izdevās iznīcināt, pateicoties iekšējai nodevībai, kas tika panākta, grupas dalībnieku sagūstot un pēc ilgstošas spīdzināšanas piespiežot sadarboties. Edgars Jurjāns (Krampis, Krampītis) tika nejauši sašauts 1952. gada 10. augustā. Iespējams, ka viņu sašāva vietējais mežsargs, tumsā noturot par mežakuili vai citu meža zvēru. Partizāni un viņu atbalstītāji nespēja E. Jurjānu izārstēt un pēc komplikāciju sākšanās viņu nogādāja Smiltenes slimnīcā, kur viņu arestēja. 1953. gada februārī pēc spīdzināšanas Jurjāns piekrita sadarboties ar čekistiem, viņam tika dots segvārds Apse. Pēc grupas iznīcināšanas par nodevēju kļuvušais Jurjāns psihiski saslima un dzīvi beidza psihoneiroloģiskajā slimnīcā.

PSRS Valsts drošības ministrijas operatīvajā lietā par E. Jurjānu rakstīts: “Pēc militārajam operācijām un Mūsiņa bandas likvidēšanas Jurjāns sāka uzrādīt psihiskas saslimšanas pazīmes un līdz 1954. gada janvārim tika ārstēts ar diagnozi “šizofrēnija”. Pēc iznākšanas no slimnīcas Jurjāns apkārtējiem sāka stāstīt par Valsts drošības ministrijas (VDM) darba metodēm, veikalos par saņemtajām precēm nenorēķinājās ar 107 naudu, bet deva izrakstus uz VDM vārda, dzīvoklī, kur dzīvoja, sakurināja ugunskuru, tāpēc 1954. gada janvārī tika pieņemts lēmums par viņa arestu un lietas ierosināšanu sakarā ar līdzdalību Mūsiņa bandā. "

Avots: https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/Latvijas%20valsts%20ideja%20un%20aizsardz%C4%ABba%20no%20dibin%C4%81%C5%A1anas%20l%C4%ABdz%20m%C5%ABsdien%C4%81m.pdf"

Avoti: periodika.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas