Francis Tokars dzimis zemnieka Jāņa Tokara un viņa sievas ? ģimenē. Dzimšanas vieta – Kauņas guberņa, Vilkmerģes (Ukmerģes) apriņķis, Topilanci pagasts. [6]

Ticība: katoļticīgs. [4, 6] 

Tautība: lietuvietis, [6] vēlāk – polis.[4]

Pavalstniecība – Krievijas, vēlāk – Latvijas pilsonība. [4, 6] Pilsoņa iekšzemes pase izdota 11.12.1920. [1]

Izglītību ieguvis mājās. Valodu prasmes: latviski – runājis, bet rakstīt pratis daļēji, krieviski, lietuviski, poliski – runājis, bet rakstīt nepratis. Sarunvaloda ģimenē bijusi poļu valoda.

Pakļauts karaklausībai: karadienests Krievijas impērijas armijā 01.01.1877-17.10.1880 (pēc v. s.). Vilkmerģes apriņķa rekrutēšanas dienests iesaucis pēc III kategorijas. Vēlāk iesaukšanas dokumentu pārbaudījis/precizējis un dienesta gaitu lapu izsniedzis Rīgas apriņķa rekrutēšanas dienests. Dienējis 127. Putivļas kājnieku pulkā. Dienesta pakāpe – ierindnieks. Dienesta laikā militārus amatus netika apguvis, nebija ieņēmis arī civilus amatus.

Dienesta gaitu lapā norādīts, ka piešķirta Krievu-turku kara (1877-1878) piemiņas medaļa no gaišas bronzas. [6] 127. Putivļas kājnieku pulks šajā karā piedalījies, [20] taču gaišas bronzas medaļas piešķīra tiem visu dienesta pakāpju karavīriem, kuri piedalījās kaut vai vienā kaujā pret ienaidnieku, arī sacelšanās apspiešanā Ziemeļkaukāzā. Karavīriem, kuri nepiedalījās cīņās, bet atradās kara skartās teritorijās, piešķīra tumšas bronzas medaļas. [19] No dienesta gaitu lapā veiktā pieraksta veida nav skaidri izsecināms, vai netika piedalījies tieši kaujās, vai arī par to nav bijušas ziņas, taču tas gan nav nozīmējis, ka nav piedalījies karagājienā. Atvaļināts rezervē 17.10.1880 (pēc v. s.).

14.09.-07.10.1887 (pēc v. s.) atradies armijas mācībās 115. Vjazmas kājnieku pulkā.

Laulājies ar Ievu Kuļešu (~1859-23.09.1882, Rīga) 07.01.1882 (pēc vecā stila) Dziedraiču (Lietuva) Romas katoļu baznīcā. Atraitnis.

1883. g. Vilkmerģes apriņķa Policijas pārvalde atļāvusi pārcelties uz dzīvi Rīgā.

Laulājies ar Mariju Brinku 26.06.1883 (pēc v. s.) Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcā. [6]

Bērni: dēli – Ādolfs, Jānis un Francis; meitas – Viktorija un Jadviga Kristīne.

Pēc Krievijas Impērijā pieņemtā pilsētas iedzīvotāju šķiriskā sadalījuma piederējis Rīgas pilsētas strādniekiem nodokļu maksātājiem, [5] bet cēlies no Kauņas guberņas zemniekiem. [6]

Nodarbošanās: strādnieks – 12 gadus nostrādājis Rīgas ziepju fabrikā ļoti sliktos sanitāros apstākļos. Pasliktinoties veselības stāvoklim, 1895. g. atlaists; [11, A] kalpotājs – ormanis, [9] arī atslēdznieks. [4, 13] Vismaz no 01.12.1919 – naktssargs Rīgā, Galvenajā preču stacijā ar algu 300 rbļ. mēnesī, [6] mūža nogalē – mājsaimnieks. [7]

Ar dzīvesbiedri bijis Krievijas pavalstniecībā, skaitījies piederīgs/cēlies no Kauņas guberņas, t. i., apgabala, kas neietilpa Latvijas teritorijā, tādēļ 01.12.1919, pēc  gandrīz 50 gadu (kopš 1870. g.) nodzīvošanas Rīgā, abi kopā lūguši viņus uzņemt Latvijas pavalstniecībā. Iesniedzot Iekšlietu ministram lūgumrakstu par uzņemšanu Latvijas pavalstniecībā, 21.10.1920 Rīgas prefektūras ārsts devis slēdzienu par veselības stāvokli, apliecinot, ka vecuma dēļ varējis strādāt tikai vieglākus darbus, piemēram, būt par sētnieku. Tā kā abi laulātie bijuši spējīgi paši sevi uzturēt un politiskās uzticamības ziņā par viņiem nekas „šaubīgs nav manīts”, tad ar Ministru kabineta 12.11.1920 lēmumu Francis Tokars ar sievu Mariju uzņemti Latvijas pavalstniecībā. [6] Svinīgo zvērestu nodevuši [6, 18] Rīgā 26.11.1920. [6]

Dzīvojis Kauņas guberņā, Vilkmerģes apriņķī, Šmudecku pagastā. Kopš 1870. g. [B] dzīvojis Rīgā, Ieroču ielā 10, bet kopš 08.08.1912 (pēc v. s.) – personīgā divstāvu koka mājā ar pagalmu [6] Rīgā, Invalīdu ielā 6, [5-6, 8] apdzīvojot 12., [1, 4, 12, 15] 6. [6] un 1. dzīvokli. [4, 6]

02.06.1912 (pēc v. s.) kopā ar dzīvesbiedri iegādājies nekustamo īpašumu Rīgā, Invalīdu ielā 6, [C] līdz ar visām ēkām un citiem piederumiem, tiesībām un pienākumiem, saglabājot Rīgas pilsētas virsīpašuma tiesības, par labprātīgi norunātu un atbilstoši īpašuma patiesajai vērtībai uzrādītu pirkšanas maksu – 11000 rbļ.

07.07.1912 (pēc v. s.) Rīgas – Valmieras zemesgrāmatas nodaļa saņēmusi Rīgas notāra Fridriha Veikleviča sagatavoto lūgumrakstu par iegādātā nekustamā īpašuma apstiprināšanu zemesgrāmatā. Kopā ar lūgumu iesniegts arī notāra F. Veikleviča kantorī apstiprinātā pirkuma līguma noraksts, kas noslēgts starp pārdevēju zemnieku Mārtiņu Jura d. Puriņu un pircējiem zemniekiem, laulātajiem Franci Jāņa d. un Mariju Kārļa m. Tokariem. [D]

Īpašuma pirmā zemesgrāmata izdota 1898. g. Gruntsgabala platība – 112 kvadrātasis jeb 510 kvadrātmetru. Rasējums uzrādījis robežu ar [2] Šmerļupīti (strautu). [9, 10] Upe noteikusi gruntsgabala gareno un ūdensteces pusē izliekto formu.  

02.06.1898 (pēc v. s.) Rīgas pilsētas valdes Būvniecības komisijas I nodaļa izskatījusi Būvniecības komisijai iesniegto Kristiāna Grundšteina projektu par divstāvu koka dzīvojamās ēkas, vienstāva koka dzīvojamās ēkas un mūra nama tualetes vajadzībām celtniecību K. Grundšteinam piederošajā gruntsgabalā Invalīdu ielā. Tā kā izskatāmais celtniecības projekts izrādījies sastādīts atbilstoši celtniecības noteikumiem un jaunceļamo ēku izvietojums nav traucējis līdzās esošajiem gruntsgabaliem (kaimiņos esošais īpašnieks projektam nav iebildis), Rīgas Būvniecības komisija nolēmusi celtniecības projektu apstiprināt, nosakot par celtnieku K. Grunšteinu gan akmens, gan galdniecības darbos, bet par atbildīgo celtniecības darbu vadīšanā un reizē uzraugu, lai būvuzņēmējs darbus veiktu godprātīgi un atbilstoši projektam un celtniecības noteikumiem, – tehniķi H. Devendrusu. [3]

Nams, kura celtniecību uzsācis tās pirmais īpašnieks Kristiāns Grundšteins, [3, 9] domājams, bijusi vecākā ēka Invalīdu ielā. [9] Atbilstoši projektam divstāvu dzīvojamajā namā bijuši trīs dzīvokļi. Ēkā, kas skaitījusies vienstāva, [3] jo pirmais stāvs bijis iedziļināts, [9] atradušies astoņi dzīvokļi. Mūra nams tualetei uzcelts pagalma stūrī. [2, 8] 23.10.1898 Rīgas pilsētas valdes Būvniecības komisija izdevusi apliecību par visu trīs celtniecības projektā paredzēto būvju pabeigšanu atbilstoši celtniecības noteikumiem un izstrādātajam plānam.

11.11.1898 (pēc v. s.) Rīgas pilsētas valdes Būvniecības komisijas II nodaļa izskatījusi Būvniecības komisijai iesniegto Kristiāna Grundšteina projektu par pazemes notekas izveidošanu, izmantojot keramikas caurules. Projektējamā pazemes noteka bijusi paredzēta lietusūdens un sadzīvē izmantotā ūdens novadīšanai līdz notekai Invalīdu ielā. Projekta īstenošanas gaitā ielas bruģis netiktu bojāts.

07.06.1912 (pēc v. s.) mājas īpašnieks Francis Tokars paziņojis, ka vēlas savā īpašumā Invalīdu ielā 6 veikt remontdarbus: salabot ēku grīdas, krāsnis, logu rāmjus un slēģus, durvis, jumtu un pamatus, kā arī salabot koka šķūņus un sētu.

29.12.1919 mājas īpašnieks Rīgas pilsētas valdes Būvvaldei iesniedzis lūgumrakstu par atļaujas izsniegšanu divstāvu koka dzīvojamās ēkas Invalīdu ielā 6 nojaukšanai [3] – nams stipri cietis Bermonta uzbrukuma laikā. [3, 8] Tā kā dārdzības dēļ remonta veikšanai līdzekļu trūcis, lūdzis izdot atļauju “savu māju noplēst malkai paša vajadzībām.” 03.01.1920 būvinspektors rezolūcijā atzinis, ka nama ārsiena pagalma pusē stipri bojāta, tomēr nams vēl labojams, lai gan par lieliem līdzekļiem. Būvtehniskā ziņā iebildumu pret mājas nojaukšanu nav. 05.01.1920 Būvvalde atzinusi, ka iebildumu ēkas nojaukšanai nav. Tomēr atļaujas izsniegšana ieilgusi. 09.09.1920 būvinspektoram atkal lūgta atsauksme. 13.09.1920 atzinums nav atšķīries no iepriekš sagatavotā. 17.09.1920 Rīgas pilsētas valdes Būvvalde F. Tokaram paziņojusi, ka, pamatojoties uz pilsētas būvinspektora un Pilsētas gruntgabalu valdes  atzinumiem, tai nav iebildumu pret divstāvu koka dzīvojamā nama Invalīdu ielā nojaukšanu. [3]                                                                   

1939. g. Tokaru ģimene otru ēku atjaunojusi un labiekārtojusi. [9] Vēlākajos gados puspagrabā tikuši iebūvēti trīs nelieli dzīvoklīši, pie kuru apvienošanas ticis strādāts mūsdienās. [21]

Miris 69 gadu vecumā Rīgā. [12, 17]

Apbedīts Rīgā, Miķeļa kapsētā. [21]

__________________________

[A] Rakstā, no kura ņemta informācija, [11] ir sniegta norāde uz avotu arhīvā, taču pēc tā sniegtā pieraksta veida arhīva dokumentu uziet neizdevās.

[B] Gads norādīts anketā par uzņemšanu Latvijas pavalstniecībā, lai gan atļauja par pārcelšanos uz dzīvi Rīgā saņemta 1883. g. To, ka Rīgā dzīvojis pirms 1883. g., apliecina pirmās sievas nāves datums un vieta. [6]

[C] Īpašums atradies Rīgā, Pēterburgas priekšpilsētā, [2, 5, 16] statistiskajā rajonā – Dārziņos, Invalīdu ielā 6; pēc Rīgas pilsētas gruntsgabalu grāmatām – grupas Nr. 17 un grunts Nr. 98; pēc zemesgrāmatām – hipotēkas iecirknis II un reģistra Nr. 1456. [8, 14] 4. policijas iecirknis.

[D] Nekustamajam īpašumam īpašnieki mainījušies vairākkārt. 1909. gadā Mārtiņš Puriņš to iegādājies no Rīgas Krājaizdevumu biedrības, kura īpašumu 1906. gadā publiskā izsolē nopirkusi no Kristiāna Grundšteina. Īpašnieks savu nekustamo mantu 06.02.1899 (pēc v. s.) bija ieķīlājis Rīgas Hipotēku biedrībai 4200 rbļ. liela aizdevuma saņemšanai. Arī pirms tam K. Grunšteins nekustamo īpašumu apgrūtinājis ar hipotēku – 13.05.1898 (pēc v. s.) tas ieķīlāts Eduardam Teodoram Osvaldam Johanam Platam par 7500 rbļ. Savukārt Kurzemes guberņas, Dobeles apriņķa, Emburgas pagasta zemnieks Kristiāns Mārtiņa d. Grundšteins neapbūvēto Rīgas pilsētas zemes gabalu 112 kvadrātasu platībā 31.03.1898 (pēc v. s.) iegādājies no Rīgas strādniekiem nodokļu maksātājiem piederīgās atraitnes Līzes Pētera m. Laumanes par 500 sudraba rubļiem. Atraitnes īpašumu veidojuši divi gruntsgabali. Lai mazāko no tiem pārdotu, 13.03.1898 (pēc v. s.) no Rīgas pilsētas valdes Būvniecības komisijas saņemta atļauja par īpašuma pārdali divās atsevišķās hipotēku vienībās, atbilstoši pilsētas mērnieka R. Štegmana 28.02.1898 (pēc v. s.) izstrādātajam rasējumam. [2]

 Avoti:

1. LVVA, 1376. f., 2. apr., 12288. l., 151. lp. o.p.-152. lp.
2. LVVA, 1615. f., 4. apr., 2231. l.
3. LVVA, 2761. f., 3. apr., 1893. l.
4. LVVA, 2942. f., 1. apr., 5385. l.
5. LVVA, 2942. f., 2. apr., 2965. l.
6. LVVA, 3234. f., 2. apr., 3214. l.
7. LVVA, 4712. f., 8. apr., 77. l., 451. lp.
8. Galvas pilsētas Rīgas gruntsgabalu un ielu saraksts 1939. gadā. Rīga : Galvas pilsētas Rīgas valde, 1940. 138. lpp.
9. Ielas garumā. Upes, Kareivju, Ieroču un Invalīdu ielas [tiešsaiste]. [Rīga] : Latvijas Sabiedriskie Mediji, 2013 [skatīts 2024-03-17]. Pieejams: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/264945/ielas-garuma-upes-kareivju-ierocu-un-invalidu-ielas.
10. Invalīdu iela. No:  Rīgas ielas : enciklopēdija. [Rīga]: Drukātava, 2009. – 3. sēj. , 191. lpp. : fotogr., k.  ISBN 978-9984-798-86-8.
11. Kudrjavcevs, P. Revolucionaro jaunstrāvnieku sabiedriski politiskā darbība un viņu sakari ar strādnieku kustību. No: Vēstures problēmas. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmija, 1957. – 1. sēj., 182. lpp.
12. Riga. Miruschee registreti 11. februarī. Latwijas Sargs, Nr. 34 (1925, 12. febr.), 3. lpp.
13. Rīgas Adresu Grāmata 1925. 1. gada gāj. Rīga : “Saturns” apgādībā, 1925. [833.] lpp.
14. Rīgas pilsētas gruntsgabalu un ielu saraksts. Rīga : [ b. i.], 1934. 166. lpp.
15. Rigasches Adreßbuch 1913. Riga: Im Selbstverlage des Herausgebers, [1913]. S. 1033. [830.]
16. Stadtplan von Riga [kartogrāfiskais materiāls] / Angefertigt im Jahre 1885 auf Verfügen des Stadtamts von Stadtrevisor R. Stegman und Stadtingenieur A. Agthe. Zürich : Hofer u[nd] Burger, graph. Anstalt, 1885. 1 karte : krās.
17. Tiesu sludinājumi. Rīgas apgabalt.[iesas] 3. civilnodaļa… Valdības Vēstnesis, Nr. 21 (1939, 26. janv.), 4. lpp.
18. Waldibas eestahschu pasiņojumi. VIII. saraksts... Waldibas Wehstnesis, Nr. 50 (1921, 4. marts), 2.-3. lpp.
19. Медаль «В память русско-турецкой войны 1877-1878» [tiešsaiste]. [B. v.] : Википедия, свободная энциклопедия, 2023 [skatīts 2024-03-17]. Pieejams: https://ru.wikipedia.org/wiki/Медаль_«В_память_русско-турецкой_войны_1877—1878».
20. Путивльский 127-й пехотный полк [tiešsaiste]. [B. v.] : Википедия, свободная энциклопедия, [b. g.] [skatīts 2016-16-11]. Pieejams: https://ru.wikipedia.org/wiki/Путивльский_127-й_пехотный_ полк.
21. Foto un dokumenti no ģimenes arhīva.