Georgs Frīdrihs Kerstings bija vācu gleznotājs, kas vislabāk pazīstams ar saviem bīdermeijera stila iekštelpu gleznojumiem un sadarbību ar mākslinieku Kasparu Dāvidu Frīdrihu. Viņa dēls Rihards Kerstings, ķīmiķis bija Rīgas Dabaspētnieku biedrības prezidents (1869—1875) un goda loceklis.

Biogrāfija

Kerstings nāca no lielas un nabadzīgas ģimenes Gistrovā, Meklenburgā-Šverinā, un bija stiklinieka dēls.

No 1805. līdz 1808. gadam viņš studēja Kopenhāgenas akadēmijā, kur apguva tā laika dāņu skolas vizuālo skaidrību un saņēma sudraba medaļu zīmēšanā.

Kerstings 1808. gadā pārcēlās uz Drēzdeni, 1813. gadā pievienojoties Licovas Brīvajam korpusam — Prūsijas armijas brīvprātīgajiem spēkiem.

1814. gadā viņš pārcēlās uz Poliju, lai strādātu par zīmēšanas meistaru, un 1818. gadā atgriezās Meisenē, kur apprecējās un viņam piedzima četri bērni.

Tajā gadā viņš kļuva par galveno mākslinieku Meisenes porcelāna manufaktūrā un palika tur līdz mūža galam.

Māksla un līdzgaitnieki

Kerstings bija Kaspara Dāvida Frīdriha, vadošā vācu romantisma gleznotāja, draugs; viņa stilu ietekmēja Frīdrihs, un viņš dalījās šī mākslinieka romantiskajā attieksmē, lai gan subjektīvākā veidā.

 Abi draugi 1810. gadā devās pastaigu ekskursijā pa Rīzengebirges kalnu. Daudzo pārgājienu laikā kopā ar Frīdrihu abi uzgleznoja daudzas skices un novērojumus no dabas.

 Iespējams, viņš ir uzgleznojis stafažu dažos Frīdriha agrīnajos darbos, piemēram, "Rīts Rīzengebirges kalnos" (1810–11), kas bija viņu pastaigu ekskursijas rezultāts.

Viņš bija arī gleznotājas Luīzes Seidleres draugs, kura viņu raksturoja kā "pilnībā izcilu un komisku puisi" un bieži kalpoja par viņa modeli.

1813. gadā Seidlers palīdzēja Kerstingam nosūtīt vairākus viņa darbus Johanam Volfgangam fon Gētem.

Gēte bija iespaidots un ieteica lielkņazam Kārlim Augustam iegādāties viņa darbu "Izšuvēja".

Kerstinga vispaliekošākie darbi ir viņa interjeru figūras, kas aizgūtas no 17. gadsimta holandiešu žanra glezniecības. Tomēr šīs gleznas šķiet mūsdienīgas attēloto situāciju un mākslinieka personības ietekmes dēļ.

 Personāži bieži tiek skatīti no aizmugures, tāpat kā Frīdriha darbos, un ainas sniedz naratīva pavedienus, jo figūras privāti iesaistās ikdienas aktivitātēs. Vairāki viņa darbi atsaucas uz viņa laiku brīvprātīgo korpusā "Licovas mežsargos".

1813. gadā viņš uzgleznoja pilna auguma pašportretu, kurā viņš bija tērpies mežsargu uniformā.

Gleznā "Sardzē" (1815) ir attēloti trīs mežsargi, tostarp mākslinieks Ferdinands Hartmans un rakstnieks Teodors Kērners, kuri cīnījās kopā ar Kerstingu, bet krita karos pret francūžiem.