Gustavs Rihards Vilhelms Freihers fon der Venge Grafs fon Lambsdorfs bija Prūsijas ģenerālleitnants.

Dzimis Lielbērstelē

***

Gustavs bija Bauskas apriņķa muižniecības maršala Nikolausa brīvkunga fon der Venge Grāfa fon Lambsdorfa (1828–1891) un viņa sievas Marijas, baroneses fon Hānas (1834–1908) dēls.

Viņam bija trīs brāļi, tostarp Prūsijas apgabala prezidents Georgs fon Lambsdorfs (1863–1935).

Militārā karjera

Pēc vidusskolas beigšanas Lambsdorfs sākotnēji studēja Getingenes Universitātē un 1885. gada 1. aprīlī pievienojās Prūsijas armijas 2. Hesenes kājnieku pulkam Nr. 82, kas tur bija izvietots, kā viena gada brīvprātīgais.

1885. gada augusta vidū, paaugstināts par virsnieka kadetu, viņš tika pārcelts uz Berlīni uz Ķeizara Franca gvardes grenadieru pulku Nr. 2.

Līdz 1886. gada septembra vidum viņu paaugstināja par otro leitnantu un

no 1893. gada novembra vidus dienēja par virsleitnantu Lielhercogistes Meklenburgas grenadieru pulkā Nr. 89.

Vienlaikus no 1893. līdz 1896. gadam viņš apmeklēja Kara akadēmiju, lai turpinātu apmācību.

No 1897. gada 1. aprīļa Lambsdorfs sākotnēji uz vienu gadu tika norīkots uz Ģenerālštābu. Šis norīkojums tika pagarināts vēl uz gadu, līdz beidzot

1899. gada 25. martā viņš tika paaugstināts par ārštata kapteini un, saglabājot komandvadību, pārcelts uz Armijas ģenerālštābu.

Paliekot ģenerālštābā, viņš drīz pēc tam tika iecelts pastāvīgā kapteiņa amatā Armijas ģenerālštābā un

1900. gada 22. martā iecelts par Armijas ģenerālštāba priekšnieka otro adjutantu amatā à la suite.

1902. gada septembra vidū Lambsdorfs atgriezās aktīvajā dienestā kā rotas komandieris 2. kājnieku gvardes pulkā.

1904. gada 16. februārī viņš tika iecelts par ķeizara Vilhelma II adjutantu. Maija beigās paaugstināts par majoru šajā amatā, viņš saglabāja savu pakāpi un

no 1904. gada 2. jūnija līdz 1905. gada 19. decembrim tika norīkots uz Vācijas vēstniecību Sanktpēterburgā kā militārais atašejs.

Vienlaikus, no tā paša gada oktobra, Lambsdorfs tika "piešķirts" Krievijas imperatoram Nikolajam II un norīkots uz viņa štābu.

No 1906. gada 9. februāra līdz 1908. gada 30. septembrim pēc atgriešanās Vācijā viņš komandēja 1. kājnieku gvardes pulka II bataljonu. Pēc tam Lambsdorfs tika pārcelts uz Gvardes korpusa ģenerālštābu un atkārtoti norīkots uz armijas ģenerālštābu.

1911. gada aprīļa beigās viņš tika paaugstināts par pulkvežleitnantu.

1911. gada 19. decembrī viņš tika iecelts par X armijas korpusa ģenerālštāba priekšnieku Hanoverā.

1913. gada 1. oktobrī, paaugstināts par pulkvedi piedalījās Sentkventēna un Marnas kaujās Pirmā pasaules kara sākumā sava komandiera ģenerāļa fon Emmiha vadībā.

1915. gada maijā viņš kļuva par 6. armijas štāba priekšnieku Rietumu frontē.

1915. gada novembra beigās viņš pārcēlās uz 9. armijas štābu Austrumu frontē un kļuva par Bavārijas prinča Leopolda armiju grupas štāba priekšnieku.

No 1916. gada 8. septembra līdz 1917. gada 31. oktobrim viņš komandēja 32. kājnieku brigādi.

1917. gada janvāra beigās viņš tika paaugstināts par ģenerālmajoru un pēc tam komandēja 30. kājnieku divīziju Kambrē kaujā un vācu pavasara ofensīvas laikā 1918. gada pavasarī.

1918. gada 21. decembrī viņš kļuva par 81. rezerves divīzijas komandieri Baltijas reģionā, un no

1918. gada 30. decembra līdz 1919. gada 18. martam komandēja 37. kājnieku divīziju.

Pēc kauju beigām Kurzemē Lambsdorfs atvaļinājās no aktīvā dienesta un 1919. gada 22. novembrī viņam tika piešķirta ģenerālleitnanta goda pakāpe ar dienesta stāžu no 1919. gada 7. augusta.

Sākot ar 1924. gada vasaras semestri, Lambsdorfs strādāja par krievu valodas lektoru Hanoveres Tehniskajā universitātē.

Ģimene

Lamsdorfs apprecējās ar Annu fon Sidovu (dzimusi 1877. gadā) Berlīnē 1899. gada 5. aprīlī.

Pārim bija trīs meitas:

• Marianne (dzimusi 1900. gadā) apprecējās ar Detlefu Boku fon Vulfingenu 1922. gadā
• Ursula (dzimusi 1902. gadā) apprecējās ar Otto fon Čirški un Bēgendorfu 1928. gadā
• Gerda (dzimusi 1906. gadā)
  • apprecējās ar Alfrēdu Hauptu (miris 1939. gadā, kritis kaujā) 1930. gadā; šķīrās 1936. gadā
  • apprecējās ar Alfrēdu Šulcu 1939. gadā