Haralds Šulcs bija Vērmahta ģenerālmajors 2. Pasaules kara laikā.

Dzimis tolaik Krievijas Impērijas okupētajā Rīgā.

Pirmā Pasaules kara laikā dienējis Krievijas armijā:

• Aug 1915: brīvprātīgi pieteicies Artilērijas 7. Rezerves bataljonā
• Sept 1915: ieskaitīts 34. Artilērijas (mortīru) bataljonā (Rietumu, vēlāk Dienvidrietumu frontē)
• Okt 1916: paaugstināts praporščika dienesta pakāpē (jaunākais leitnants) par drosmi kaujā
• Maijs 1917: paaugstināts podporučika (leitnanta) dienesta pakāpē
• Sep 1917: paaugstināts podporučika (1. leitnanta) dienesta pakāpē
• Jan 1918: atbrīvots no armijas

Krievu armijā apbalvots ar:

• Sv. Jura IV klases medaļu
• Sv. Staņislava ordeni, III pakāpe

Neatkarības cīņu laikā

• 23 Dec 1918: pievienojies Baltijas Landesvēra artilērijas vienībām Rīgā
• 6 Jul 1919: pārcelts uz Latvijas armiju kā Landesvēra 1. pakāpes leitnants.
• Apr 1920: 13. Artilērijas bataljona virsnieks
• Jul 1920: Kurzemes artilērijas bataljonā
• 1921: Kurzemes artilērijas bataljonā, kapteinis, baterijas komandieris
• 1927: paaugstināts pulkvežletnanta pakāpē
• 1927: pārcelts uz Zemgales artilērijas bataljonu, komandieris
• 1934: bruņuvilciena komandieris
• Okt 1936: atbrīvots no dienesta pēc paša vēlēšanās

Latvijas armijā apbalvots ar:

• IV pakāpes Trīszvaigžņu ordeni

1920. gadā apprecējies ar Veru Vilhelmīni Pederi (dzim. 1896).

Bērni:

• Ņina Gerda (1922),
• Ralfs (1923),
• Ivars Ansis (1927).

1939. gada janvārī emigrējis uz Vāciju

Brālis, Edgars Kurts Alberts Šulcs arī dienēja Latvijas armijā, pulkvežleitnanta pakāpē

***

1939.g. iestājies dienestā Vācijas armijā

Pakāpes (vācu): 

18.07.1940 Oberstleutnant
01.03.1941 Oberst (mit RDA vom 01.02.1942)
01.12.1944 Generalmajor

Apbalvojumi vācu armijā

• 1939.g. Dzelzs krusts
• 2 šķira
• 1 šķira
• 21 Feb 1944  Vācu krusts zeltā
• 5 Apr 1945 Dzelzs krusta Bruņinieka krusts (kā ģenerālmajors  un 24. kājnieku dīvizijas komandieris)
• 20 Sep 1944 minēts Wehrmachtbericht on

09.05.1945 sagūstīts Kurzemē un turēts gūstā līdz 1955. gadam

Apcietinājumā:

Residence in the GUPVI-camps Nr. 27/Krasnogorsk, 48/Černcy, Ležnevo, 9/Spasozavodsk, special-hospital 3840/Shuja (area Ivanovo).
Prison Nr. 1 /Riga.
18.06.1949 (July ??) condemned to 25 years ITL (labour camp for improuvement - GULAG of the NKVD/MVD) by the Lettish SSR Military Tribunal (Ukas 1943, Art. Nr. 1)

Atgriezies Vācijā: 06.10.1955

Caur  Minsku, Frankfurt/Oder, Berlin and Eisenach abi ieradās Herleshauzenā, no turienes Frīdlandes gūstekņu nometnē (06.10.1955)