Hosemarija Eskrivā (spāņu: Josemaría Escrivá), dzimis 1902. gada 9. janvārī Spānijas ziemeļos, miris 1975. gada 26. jūnijā Romā, bija katoļu priesteris, prelatūras "Opus Dei" dibinātājs. 

Pēc vidusskolas beigšanas Hosemarija iestājās Logronjo garīgajā seminārā, vēlāk mācības turpinot Saragosā.

************************

Hosemarija Eskrivā (spāņu: Josemaría Escrivá de Balaguer y Albás, dzimis 1902. gada 9. janvārī, miris 1975. gada 26. jūnijā) bija spāņu katoļu priesteris un Opus Dei dibinātājs, organizācijas, kas veltīta kristīgās svētuma idejas izplatīšanai ikdienas dzīvē.

Viņš tika kanonizēts 2002. gadā par svēto katoļu baznīcā, un pāvests Jānis Pāvils II viņu nosauca par "ikdienas dzīves svēto". Viņa svētku diena tiek atzīmēta 26. jūnijā.

Biogrāfija

Dzimšana un bērnība: Hosemarija Eskrivā dzimis Barbastro, Spānijā, dievbijīgā ģimenē kā otrais no sešiem bērniem. Viņa tēvs bija tekstilrūpnieks, bet ģimene piedzīvoja finansiālas grūtības, kad tēva bizness bankrotēja 1915. gadā, liekot ģimenei pārcelties uz Logroño.

Hosemarija Eskrivā (Josemaría Escrivá) dzima Spānijā, Barbastro, 1902. gada 9. janvārī. Viņa ģimenē bija seši bērni, un viņš bija otrais bērns. 

Vecāki:

• Tēvs: Hosē Eskrivā Korzans (José Escrivá Corzán), tekstilrūpnieks, kurš vēlāk piedzīvoja finansiālas grūtības, kad viņa bizness bankrotēja 1915. gadā.
• Māte: Dolores Albasa Blanko (Dolores Albás Blanco), dievbijīga sieviete, kura lielā mērā ietekmēja ģimenes reliģisko audzināšanu.

Brāļi un māsas:

1. Karmentija (Carmen) – vecākā māsa, dzimusi 1899. gadā, kura vēlāk palīdzēja Hosemarijam Opus Dei darbā un rūpējās par viņa mājsaimniecību.
   Viņa nomira 1957. gadā.
2. Marija Asunsiona (María Asunción) – jaunāka māsa, nomira bērnībā 1905. gadā no slimības.
3. Marija Doloresa (María Dolores) – jaunāka māsa, nomira bērnībā 1910. gadā no slimības.
4. Marija Rosarija (María Rosario) – jaunāka māsa, nomira bērnībā 1912. gadā no slimības.
5. Santiags (Santiago) – jaunākais brālis, dzimis 1919. gadā, vienīgais brālis, kurš izdzīvoja līdz pieaugušajam vecumam. Viņš nomira 1994. gadā.

Trīs jaunākās māsas (Asunsiona, Doloresa un Rosarija) mira bērnībā, kas dziļi ietekmēja ģimeni, īpaši Hosemarijas māti Doloresu.
Hosemarija un Karmentija bija cieši saistīti, un viņa atbalstīja brāli viņa garīgajā misijā. Santiags, būdams jaunākais, arī uzturēja kontaktus ar brāli, bet mazāk iesaistījās Opus Dei darbībās.

Aicinājums uz priesterību

Jaunībā, redzot basām kājām sniegā atstātas mūka pēdas, Eskrivā sajuta aicinājumu kalpot Dievam. Viņš nolēma kļūt par priesteri, lai būtu gatavs izpildīt Dieva gribu. Viņš studēja Logroño un Saragosā, kā arī ieguva civilo tiesību doktora grādu Saragosas Universitātē un teoloģijas doktora grādu Laterāna Universitātē Romā. Viņš tika ordinēts par priesteri 1925. gada 28. martā.

1928. gada 2. oktobrī Eskrivā saņēma dievišķu iedvesmu dibināt Opus Dei ("Dieva darbs"), organizāciju, kas aicina lajus un priesterus meklēt svētumu ikdienas darbā un dzīvē. Viņš uzskatīja, ka ikviena profesija un ikdienas pienākumi var būt ceļš uz svētumu.

Spānijas pilsoņu Kara laikā (1936–1939) Eskrivā slēpās no reliģiskajām vajāšanām Madridē, turpinot slepeni pildīt priestera pienākumus, līdz izdevās aizbēgt uz Franciju caur Pirenejiem.

1946. gadā viņš pārcēlās uz Romu, kur vadīja Opus Dei izaugsmi un ieguva Vatikāna atbalstu. 1950. gadā pāvests Pijs XII apstiprināja Opus Dei, un 1982. gadā tā tika pasludināta par personālo prelatūru. Eskrivā arī piedalījās Otrā Vatikāna koncila sagatavošanā, ietekmējot mācības par laju lomu baznīcā.

Viņa pazīstamākais darbs ir grāmata "Ceļš" (Camino), kas tulkota 43 valodās un pārdota miljoniem eksemplāru. Tajā viņš piedāvā garīgus padomus kristīgai dzīvei. Viņš uzsvēra, ka darbs, ģimenes dzīve un ikdienas pienākumi var būt ceļš uz tuvību ar Dievu.

Eskrivā tika slavēts par enerģiju, organizatoriskajām prasmēm un uzticību baznīcai. Viņš tika uzskatīts par Otrā Vatikāna koncila priekšteci, akcentējot laju garīgumu un ikdienas svētumu. Pāvests Jānis Pāvils II viņu raksturoja kā izcilu kristietības liecinieku.

Daži kritiķi, piemēram, spāņu arhitekts Migels Fisaks, kurš gandrīz 20 gadus bija saistīts ar Opus Dei, raksturoja Eskrivā kā iedomīgu, noslēpumainu un ambiciozu cilvēku ar vāju žēlsirdību pret citiem un mazu interesi par nabadzīgajiem. Britu žurnālists Džailss Tremlets norādīja, ka Eskrivā biogrāfijas piedāvā pretrunīgus skatījumus: daži viņu uzskata par harizmātisku un gādīgu, citi – par manipulējošu egoistu.

Saistība ar Franko režīmu: Daži kritiķi apgalvo, ka Eskrivā atbalstīja Franko režīmu Spānijā, lai gan Opus Dei atbalstītāji to noliedz, norādot, ka viņš nebija ne pro-, ne anti-Franko, bet gan koncentrējās uz garīgo darbu.

Mantojums

Escrivā nomira Romā 1975. gadā no sirdslēkmes. Viņa dibinātā Opus Dei izauga līdz aptuveni 90 000 biedru 80 valstīs līdz viņa nāves brīdim. Viņš tika beatificēts 1992. gadā un kanonizēts 2002. gadā, piesaistot gan atbalstu, gan diskusijas katoļu aprindās un plašsaziņas līdzekļos. Viņa mācība par svētumu ikdienas dzīvē turpina ietekmēt miljoniem cilvēku, un Opus Dei ir izveidojis daudzas izglītības un sociālās iniciatīvas, tostarp Navarras Universitāti Spānijā.