Huntingtonā, Longailendā pie Ņujorkas 21. jūnijā miris tiesību zinātņu doktors, publicists un mākslas kritiķis Dr. iur. Hugo Vītols. Jau kopš vairākiem gadiem viņš sirga ar sirdi, vairākkārt ārstējās slimnīcā, bet par spīti tam pēdējos gados izdeva vairākas ievērojamas grāmatas. No jauna ievietots slimnīcā 19. jūnijā, viņš aizgāja aizsaulē 21. jūnija rītā. Hugo Vītols bija dzimis Rīgā kā amatnieka dēls. Beidzis Latvijas karaskolu, viņš kalpoja Latvijas armijā; pēc tam studēja Parīzes universitātē, kur ieguva tieslietu doktora grādu. Atgriezies Rīgā, viņš Ārlietu ministrijas uzdevumā rediģēja citu tautu pārstāvībām domātu ziņu biļetenu Baltijas Korespondence un rakstīja par franču kultūras jautājumiem latviešu presē. 1935. gadā iznāca viņa grāmata La mer Baltique et les Etats Baltes. No 1941. līdz 1944. g. Vītols bija starptautisko tiesību privātdocents Latvijas universitātē. 1943. gadā iznāca viņa grāmata Staļina impērija un vēlāk tās izdevums vācu valodā. Pēc kara viņš šos materiālus iestrādāja 1946. gadā izdotajā grāmatā l`Annexion de la Lettonie par l`Union Sovietique et le Droit. 1944. gadā viņš rediģēja žurnālu Nākotne un no tā paša gada novembra līdz 1945. gada maijam bija karavīru laikraksta Daugavas Vanagi redaktors Berlīnē. Pēc kara Vītols devās uz Franciju, atgriezās no turienes Vācijā un 1949. gadā izceļoja uz Savienotajām valstīm, kur bija ļoti aktīvs pirmo Daugavas vanagu apvienību dibināšanā un darba ievadīšanā. 1951. un 1952. gadā viņš bija Toronto laikraksta Latvija Amerikā redaktors. Pēc tam dzīvoja Ņujorkā un pievērsās latviešu tēlotājas mākslas apcerēšanai. Izcili vērtīgs ir viņa plašais darbs Atmodinātās balsis par agrīniem latviešu gleznotājiem Rietumeiropas mākslas centros. 1970. gadā tam piešķīra Kultūras fonda balvu. 1975. gada beigās iznāca grāmata Pavasara pali, kas apcer Vilhelma Purvīša ieguldījumu latviešu glezniecībā. (Londonas avīze, 09.07.1976)