Septiņdesmit četru gadu vecumā Vupertālē, Vācijā, mūžībā aizgājis čakls latviešu darba rūķis — literāts un ilggadējais Latviešu Neredzīgo kopas priekšnieks Indulis Sigurds Poruks. Pašā jaunekļa gadu plaukumā Poruks, līdzīgi daudz citiem sava laika latviešu puišiem, karavīra gaitās piedzīvo personīgu traģēdiju. Brīnumainā kārtā šī traģēdija jauno cilvēku nebūt nesalauž.

Indulis Poruks dzimis 1921. gada 14. aprīlī Rīgā. Otrā Pasaules kara kaujās pie Džukstes 1944. gada otrajos Ziemsvētkos smags ievainojums viņam laupīja acu gaismu. Pēc ārstēšanas vairākās acu klīnikās Vācijā viņš iemācījās Braila neredzīgo sistēmas lasīšanu un rakstīšanu, kā arī parasto mašīnrakstīšanu. 1946. gadā Poruks noslēdza mūža derību ar savu klīnikas aprūpētāju, žēlsirdīgo māsu Dēziju. Laulība svētīta ar diviem dēliem un četrām meitām, kas latvisko izglītibu ieguvuši Minsteres latviešu ģimnāzijā. Latviešu valodu apguvusi arī dzīves biedre. Piecdesmito gadu otrajā pusē Poruks piedzīvoja arī tuberkulozes uzliesmojumu un astoņus mēnešus pavadīja sanatorijā. Indulis Poruks rakstījis stāstus un ludziņas. 1966. gadā viņš ieguva pirmo godalgu Daugavas Vanagu īslugu un stāstiņu sacensībās. Saņēmis arī Zentas Mauriņas balvu Kanādas latviešu rīkotā literārā konkursā. 1983. gadā Poruks sāka izdot skaņu žurnālu Dzintars, kurā aplūkotas neredzīgo problēmas. Šīs kasetes regulāri piesūtīja visiem latviešu Neredzīgo kopas biedriem par brīvu vai pret labprātīgiem ziedojumiem. Kasetēs ielasīti arī latviešu autoru darbi un ieskaņota latviešu mūzika. Vairāki autori, kā Zenta Mauriņa un Jānis Jaunsudrabiņš, paši ielasījuši savus darbus. Ar tautieša Kārļa Rituma pašaizliedzīgu starpniecību liela daļa Dzintara kopiju nogādāta ASV Kongresa bibliotēkā Vašingtonā. 

Indulis Poruks 1989. gadā pirmo reizi atkal apmeklēja dzimteni un uzņēma sakarus ar Latvijas neredzīgajiem Juglā. Sekoja vēl divi Latvijas apciemojumi. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Poruks gādāja par neredzīgo bibliotēkas pārcelšanu uz Juglu. Par savu nesavtīgo darbību likteņbiedru aprūpēšanā Poruks saņēmis Daugavas Vanagu balvas un atzinības rakstus. Šī gada aprīlī, veselības apstākļu spiests, Poruks Latviešu Ner dzīgo kopas vadību nodeva Edgaram Retigam Vācijā. (Latvija Amerikā, 02.09.1995)