Ivo Andričs (serbu: Иво Андрић, dzimis 1892. gada 9. oktobrī, miris 1975. gada 13. martā) bija Bosnijas horvātu ģimenē dzimisdienvidslāvu rakstnieks. 1961. gada Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs . Rakstīja serbu valodā, lai gan daļa agrīno darbu rakstīti arī horvātiski. Viņa pazīstamākais darbs ir romāns "Tilts pār Drinu" (izdots arī latviski).

Ivo Andričs bijis arī Dienvidslāvijas diplomāts pirms Otrā pasaules kara (1939. gadā kļuva par Dienvidslavijas sūtni Vācijā). Lielu daļu no saviem pazīstamākajiem darbiem sarakstījis Belgradā, kara laikā. Pēc Otrā pasaules kara ieņēma dažādus, galvenokārt ceremoniālus, amatus komunistiskās Dienvidslāvijas valdībā (kopš 1954. gada - Dienvidslāvijas Komunistiskās partijas biedrs).

Savu bērnību I.Andričs pavadījis Višegradā, kur viņš arī pabeidza pamatskolu. Vēlāk studējis vēsturi un slāvu filoloģiju Zagrebas universitātē.

Latviski izdotie Andriča darbi:

§                    "Tilts pār Drinu. Višehradas hronika" (1958)

§                    "Jaunkundze : Nolādētais pagalms" (1981)

§                    "Grāmata un citi stāsti : tulkotāja Vinifreda Krauča atcerei" (2009)

Avots: wikipedia