Jēkabs (Jakovs) Helmanis bija Latvijas ebreju izcelsmes žurnālists un politiķis. Bijis Latvijas Satversmes sapulces deputāts, "Ceire-Cion" partijas pārstāvis.

Biogrāfija

Jēkabs Helmanis dzimis Talsos nabadzīga ebreja Judeļa Helmaņa ģimenē.

No četrpadsmit gadu vecuma devās mācīties dažādās ebreju reliģiskajās skolās, arī ievērojamā Slobodkas ješivā pie Kauņas, kur iesaistījās cionisma kustībā.

1897. gadā aizbrauca studēt uz Frankfurti pie Mainas, Vācijā, pēc tam uz Marburgu, kur studēja filozofiju, bet

1910. gadā pabeidza Bernes Universitāti Šveicē ar filozofijas doktora grādu. Pieslējās dažādām politiskām kustībām — no

1904. līdz 1906. gadam bija aktīvs Sociālistu revolucionāru partijas biedrs Šveicē un Vācijā.

No 1912. gada dzīvoja Rīgā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, pārcēlās uz Maskavu, kur

1916. gadā bija viens no partijas "Ceire-Cion" dibinātājiem.

1919. gadā atgriezās Rīgā un piedalījās ebreju laikrakstu "Idishe folksshtime", "Dos folk" un "Frimorgn" izveidošanā. 1920. gadā ievēlēts Latvijas Satversmes sapulcē, pārstāvēja "Ceire-Cion" partiju. 20. gados bija viens no aktīvākajiem Eiropas mēroga kreisās cionistu partijas "Ceire-Cion" dalībniekiem, daudz ceļoja. 1939. gadā devās uz Argentīnu kā Pasaules ebreju kongresa pārstāvis Dienvidamerikā.

Miris 1950. gada 8. septembrī Buenosairesā, Argentīnā. 1952. gadā mirstīgās atliekas apglabātas Jeruzalemē