Pēc ilgas un grūtas slimības 25. aprīlī miris pensionētais skolotājs Jānis Kļaviņš. Viņš dzimis 1911. gada 10. maijā Litenē lauku amatnieka ģimenē. Pēc tēva nāves viņš jau 14 gadu vecumā uzsāk darba dzīvi. Kad pabeigta Raiņa vakara vidusskola, Latvija sākas krīzes un bezdarba laiks. Kurinātājs uz velkoņa, dārznieka māceklis, strādnieks nažu fabrikā, izsūtāmais krājkasē - tādi ir daži no darbiem, kurus veicis J. K|aviņš. Pirmajā gadā pēc padomju varas atjaunotnes Latvijā J. Kjaviņš strādā Sarkanarmijas rajona izpildkomitejā par tirdzniecības inspektoru. Pēc kara J. K|aviņš beidza Rīgas Skolotāju institūtu un vairāk nekā 25 gadus nostrādāja par skolotāju un skolas direktoru Proletāriešu rajona skolās. Vairākus gadus viņš bija ari Izglītības, augstskolu un zinātnisko iestāžu darbinieku arodbiedrības Latvijas republikāniskās komitejas revīzijas komisijas priekšsēdētājs. Par veiksmīgo darbu un sabiedrisko aktivitāti viņš apbalvots ar ordeni "Goda Zīme* un Goda rakstiem. Jau mācoties Skolotāju institūtā, 1948. gadā Jānis K|aviņš k|uva par PSKP biedru. (Skolotāju avīze, 13.05.1981)