Viens no izcilākajiem Latvijas modernās medicīnas pamatlicējiem sirds ķirurgs, profesors Jānis Volkolākovs (1931–2020).    

Sieva - Rasma Volkolākova.

2013.gada 23.aprīlī Profesors Jānis Volkolākovs piedalījās svinīgajā ceremonijā, kurā tiek pasniegtas Latvijas Zinātņu akadēmijas, AS "Latvijas Gāze" un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonda 2013.gada balvas par sasniegumiem kardioķirurģijas nozarē.

2019.gada jūnija beigās svinīgā ceremonijā, atzīmējot Sirds Ķirurģijas Centra 50 gadu jubileju, Latvijas sirds ķirurģijas pamatlicēji tika godināti ar Valsts Prezidenta Cildinājuma rakstiem un Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca Sirds ķirurģijas centra apbalvojumu “Zelta sirds”. 

Apbalvojumu “Zelta sirds” ieguva arī Sirds ķirurģijas nozares pamatlicēji:

• Jānis Volkolākovs,
• Romans Lācis,
• Aris Lācis,
• Andris Alks,
• Svetlana Thora,
• Valentīns Volkovičs,
• Miķelis Jagmanis

################

Jānis Volkolākovs (dzimis 1931. gada 28. aprīlī, miris 2020. gada 20. decembrī) bija latviešu sirds ķirurgs. Rīgas Medicīnas institūta (tagad Rīgas Stradiņa universitātes) profesors, Vispārīgās, sirds un asinsvadu ķirurģijas katedras vadītājs (1965—1995), Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īstenais loceklis.

Stradiņa slimnīcas Sirds ķirurģijas centra izveidotājs un vadītājs (1969—1998), veicis pirmās operācijas mākslīgajā asinsritē gan iegūtu, gan iedzimtu sirdskaišu pacientiem.

Dzīvesgājums

Dzimis 1931. gada 28. aprīlī Rīgā Centrālcietuma apsarga Vasilija Volkolākova un viņa sievas Teklas ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas 15. pamatskolā, tad Rīgas 1. vidusskolā. 1950. gadā uzsāka studijas Rīgas Medicīnas institūtā (RMI), pēc ārsta diploma iegūšanas viņu paturēja RMI klīniskajā ordinatūrā, 1958. gadā kļuva par Ludzas rajona slimnīcas ķirurģijas nodaļas vadītāju. Iestājās RMI aspirantūrā, strādāja Rīgas 1. bērnu slimnīcā un Rīgas pilsētas 2. slimnīcā. 1968. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu doktora disertāciju par iedzimto sirdskaišu ķirurģiju. 1969. gadā kļuva par jaundibinātā Latvijas Sirds un asinsvadu ķirurģijas centra vadītāju. 1998. gadā pensionējās, turpinot strādāt kā Latvijas Sirds un asinsvadu ķirurģijas centra konsultants.

Miris 2020. gada 20. decembrī Rīgā.