Dzelzceļnieku Rīgas nodaļas biedrs. Miris traģiskā nāvē.

10. februārī plkst 5.10, starp Ģertrūdes un Lāčplēša ielu pārbrauktuvēm, ar Bolderājas vilcienu Nr. 221 sabraukts dzelzsceļa pārmijnieks Jēkabs Midris, 38 g.v. Pēdējais strādājis pie sniega tīršanas un vilciens pārsteidzis viņu no muguras puses. M. ķermenis pārgriests vidū pušu.

Avots: "Latvijas dzelzceļnieku vēstnesis", 20.02.1926

______________

Dzimis 1887. gada 16. aprīlī (pēc vecā stila) Vecsalacas Sapatu mājās, kristīts 1887. gada 25. maijā (pēc vecā stila) Vecsalacas pareizticīgo draudzē. Tēvs atvaļinātais ierindnieks Mārtiņš Miķeļa (Mihaila) dēls Midris, māte Līze (Jeļizaveta) Jēkaba (Jakova) meita Midre (dz. Bērzs).

Laulība 1908. gada 2. jūnijā (pēc vecā stila) Rīgā, Rīgas Debesbraukšanas (Vozņesenskas) pareizticīgo draudzē ar luterticīgo Minnu Jura meitu Kāpostu.

Bija Bezp. Nac. Latv. Atbrīvotāju biedrības biedrs.

Valmieras apr. komendatūras I Apsardzības rotas kareivis.

Saņēmis apliecību (05.10.1923. Nr. 6211), ka ir ņēmis dalību Latvijas atbrīvošanas karā kā kareivis Valmieras apriņķa komendatūrā.

Miris 1926. gada 10. februārī traģiskā nāvē, pārbraucot vilcienam. Palika sieva, meita un dēls.

Izvadīts uz Debesbraukšanas kapiem 1926. gada 14. februārī pl. 12 dienā no Glābšanas iestādes Maskavas ielā 74.