Irēna Lukrēcija Medne dzimusi dārznieka Roberta Medņa [19] (?-1928) un viņa sievas Ievas (1884-12.11.1980) ģimenē kā jaunākais no trim bērniem. Dzimšanas vieta – Liepājas apriņķis, Bunkas pagasts, Izriede.

Tēvu neatceras – viņš nomiris, kad meita bijusi 10 mēnešus veca. Ģimenes apgādnieka zaudējuma dēļ māte ar bērniem pārcēlusies dzīvot uz Liepāju, [17, 24, 29] jo pilsētā bijušas lielākas iespējas nopelnīt iztiku. [17, 29] Lieti noderējusi savulaik apgūtā pavāres profesija, dodot iespēju izdzīvot pašai un uzturēt bērnus arī Otrā pasaules kara gados. [17]

Brāļi – Edmunds  un Osvalds Ernests.

Ticība: luterticīga.     

Tautība: latviete.

Pilsonība – Latvijas. [A]

Mācījusies Liepājas Poruka pamatskolā, skolas gaitas uzsākot piecu gadu vecumā [24, 29] – jaunākais brālis sasniedzis skolas  vecumu, bet pastarīti nav bijis, kam pieskatīt. Poruka pamatskolas audzēkņus saukuši par „ganiņu skolas” bērniem, jo tie nākuši no trūcīgām ģimenēm. [13] Lai gan grūtības bijušas, visi bērni ieguvuši labu izglītību, jo māte uzskatījusi, ka vērtība ir cilvēka prātam, ne naudai. Pēc pamatskolas beigšanas [24] 09.09.1938 [1] mācības turpinājusi 1. Liepājas Valsts ģimnāzijā [1, 24] un Mūzikas skolā. [24] Vācu okupācijas laikā vasarās gājusi par izpalīdzi pie saimniekiem, jo skolā prasīta zīme par darbu brīvlaikā, citādi nākamajā vidusskolas klasē netiktu pārcelta. Šo pašu mācību iestādi, taču jau ar citu nosaukumu – Liepājas vidusskola – pabeigusi 28.06.1945. [1] Tas jau bijis laiks, kad Latvijā atjaunota padomju vara, tāpēc skolas beigšanas eksāmeni vēlreiz nebija jākārto, kā tas bijis jādara iepriekšējos gados skolu beigušajiem.

Māte mani iegrūda skolā piecu gadu vecumā. 12 gados jau pabeidzu pamatskolu. Pirms tam pie Liepājas ģimnāzijas izietas divas sagatavošanas klases. Ģimnāziju beidzu, [B] kad sākās kaujas Kurzemes katlā. Tolaik pa dienu strādāju dārzniecībā, mācības notika vakaros. Bet vienu pēdējo mēnesi mācījos padomju skolā. Krievu valodu vispār neesmu mācījusies. [29]

Skolas laiks sakritis ar Otrā pasaules kara gadiem. Kara grūtības un šausmas spilgti iespiedušās atmiņā. [24] Ģimnāzijas laikā sadraudzējusies ar klasesbiedru, nākamo gleznotāju Edgaru Iltneru, [C] kurš meitenes dēļ pārgājis dzīvot uz Rīgu, jo Irēna bija pārcēlusies uz galvaspilsētu studēt. Bijusi prototips mākslinieka gleznai „Dzintara meklētāji”.

Jau ģimnāzijas gados interesējusi medicīna, vienīgi biedējis milzīgais konkurss universitātē, [17] tomēr, vēlēdamās turpināt izglītību, 1945. g. stājusies Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātē, taču neizturējusi konkursu. Tikusi izsludināta papildus uzņemšana, pateicoties tai, ieskaitīta studentu pulkā, taču draudzenes par to „aizmirsušas” paziņot. 1946-1951 [19] studējusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārijas fakultātē. Augstskola pabeigta ar izcilību. [17] Likteņa pavērsienu – zaudēto iespēju mācīties ārstēt cilvēkus – nav nožēlojusi, jo akadēmijā profesori iemācījuši domāt. [24]

Medicīna mani vilināja jau no mazām dienām. Sapņoju par ķirurģiju. Tomēr jābūt praktiskai, un devos studēt Veterinārijas fakultātē Lauksaimniecības akadēmijā. [29] Dzīvnieki man ļoti patika jau bērnībā, lai gan neprotu ne govi slaukt, ne cūkas barot. Sākumā vēl domāju par augstskolas maiņu, taču drīz vien nostiprinājās pārliecība, ka akadēmija mana īstā vieta. [17]

Jelgava karā bija nopostīta. Lekcijas mums lasīja Rīgā, Ausekļa ielā. Stipendija kādi 220 rubļi. Bet kopmītņu nebija, vajadzēja dzīvot privāti. Man gan laimējās – labā rajonā centrā apmetāmies kopā ar draudzeni pie viņas radinieces. [29]

Laulājusies ar Herbertu Robertu Vulfsonu 01.07.1950 Liepājas Dzimtsarakstu nodaļā. Ar nākamo dzīvesbiedru iepazinusies Lauksaimniecības akadēmijas 1. kursā – bijuši kursabiedri, – bet apprecējušies ceturto, pēdējo, augstskolas kursu beidzot. [16, 17, 29] Vīrs dēvējis par Dūjiņu. Atraitne.

Bērni: dēls – Alvis.  

Nodarbošanās: veterinārārste. 1951-1953 strādājusi Liepājas rajona Vaiņodes veterinārajā iecirknī, 1953-1956 Kuldīgas rajona Turlavas veterinārajā iecirknī [19] bijusi Kuldīgas MTS zonas kolhozu veterinārfeldšere, [7] kā veterinārārste 1956-1972 strādājusi Liepājas rajona Nīcas veterinārajā iecirknī, 1972-1990 padomju saimniecībā/sovhozā "Nīca", 1990-1995 Nīcas pagasta paju sabiedrībā "Nīca", bet kopš 1995. g. uzsākusi veterinārā ārsta privātpraksi Nīcas pagastā. 1998. un 1999. g. zināšanas papildinājusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas organizētajos semināros. [19] Aktīvās darba gaitas beigusi 03.10.2012, [24] aizvadot bagātā darba mūžā 61 dzīves gadu.

Diviem viena profila speciālistiem nebijis viegli atrast darbavietu. Kā pati atzīst, izvērtējot aizvadītos darba gadus, bijuši smagā darba inteliģence. Visi vetārstes gadi aizvadīti praktiskā darbā. [24] Vajadzējis sekot daudzu tūkstošu liellopu, cūku un mājputnu veselības stāvoklim. [17] Piedalījusies un ieguvusi godalgotas vietas Liepājas rajona lauksaimniecības speciālistu sociālistiskajā sacensībā [27, 28] veterinārajiem darbiniekiem, [27] bet vēlāk – galvenajiem veterinārārstiem. [28] Piedalījusies civilās aizsardzības mācību nodarbībās veterinārās aizsardzības dienesta komandā: gāzmaskā un spectērpā sagatavojusi degazācijai vajadzīgos līdzekļus, devusi lietišķus un precīzus rīkojumus. [25] Palīdzējusi jaunajiem veterinārijas studentiem viņu ražošanas praksē. [17] Bez tiešajiem pienākumiem piedalījusies arī steidzamos lauku darbos, piemēram, siena talkās, [8] skābsiena un skābbarības sagādē. [21]

Īsi izsakoties – maizes kumoss bija bagāts, taču darba arī pār mēru. [17]

1972. g. pārstāvējusi Liepājas rajonu 22.12.1972 Latvijas televīzijas demonstrētajā studijas raidījumā “Uzvar viens – iegūst visi”, kurā Nīcas padomju saimniecības galvenā veterinārārste Irēna Vulfsone stāstījusi par rajona pirmrindas pieredzi lopkopībā. [4] Lai sekmīgi sagatavotos televīzijas konkursam, notikusi pieredzes apmaiņa: [4, 10] 08.12.1972 kopā ar rajona kolēģiem devusies pie sacensību partneriem Stučkas rajonā, [10] bet tie 14.12.1972 līdz ar lauksaimniecības speciālistiem no Tukuma, Preiļu, Daugavpils rajona un televīzijas darbiniekiem ciemojās Priekules un Nīcas padomju saimniecībās. [4]

Ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1966. g dekrētu Par Latvijas PSR lopkopības pirmrindnieku apbalvošanu ar PSRS ordeņiem un medaļām apbalvota ar medaļu “Par izcilu darbu”; [3] ar 07.07.1986 dekrētu Par panākumiem, kas gūti, izpildot vienpadsmitās piecgades uzdevumus un sociālistiskās saistības lauksaimniecības produkcijas ražošanā un pārstrādāšanā – ar ordeni “Goda zīme”. [20] 1988. g. par labu un ilggadēju darbu apbalvota ar Liepājas rajona izpildkomitejas Goda rakstu. [2] Par labi paveikto darbu saņēmusi pateicību arī no līdzcilvēkiem. [9]

Sabiedriskā darbība: 1955. g. uzdots vadīt zootehniskos kursus Kuldīgas MTS zonas kolhozos “Padomju Latvija” un “Latvijas Strēlnieks”. [26] No lauksaimniecības arteļa “Boļševiks” kolhozniekiem apstiprināta par vēlēšanu komisijas locekli PSRS Augstākās padomes 1958. g. vēlēšanām iecirknī 163/90 Nīcas ciemā. [11] Ievēlēta vietējo padomju vēlēšanās – bijusi Nīcas ciema deputāte. Aktīvi darbojusies izglītības un kultūras pastāvīgajā komisijā: [12] palīdzējusi īstenot ieceri nodibināt sieviešu kori, atjaunot etnogrāfiskā ansambļa darbu, izveidot deju kolektīvu un nostiprināt dramatisko kopu. Ar apskaužamu enerģiju ne tikai uzrunājusi ciema ļaudis, bet arī aizrāvusi ar personīgo piemēru – uzsākusi dziedāt jaundibinātajā Nīcas sieviešu korī. [18] Parādītais darbīgums ticis augsti novērtēts: 1977. g. atkal izvirzīta par deputāta kandidāti ciema darbaļaužu deputātu padomei. [12]

2003. g., 75. dzimšanas dienas svinībās, jubilāri no Rīgas bija ieradies sveikt Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta direktors Vinets Veldre, pasniegdams Zemkopības ministrijas sudraba medaļu “Par centību” un ministra Mārtiņa Rozes apsveikumu. [17] 2003. g. saņēmusi Latvijas Veterinārārstu biedrības balvu par mūža ieguldījumu veterinārmedicīnā “Sudraba skalpeli”. [23] Zādzības dēļ balva zudusi, saglabājies diploms.

Tagad, sveicot mani jubilejā Veterinārās pārvaldes zālē, kolēģes mīļi uzdāvināja zelta pildspalvu. Raksti memuārus. Būtu, ko rakstī, bet pa kuru laiku? [16]

17.11.2009 saņēmusi nomināciju "Par mūža ieguldījumu Nīcai". Iesakot apbalvošanai, novadnieki raksturojuši kā sirsnīgu un labestīgu cilvēku, kurš nekad, nekādos apstākļos neatsaka palīdzību un ar lielu mīlestību izturas pret dzīvniekiem. [14] Pati atzinusi, ka, atnākot dzīvot uz Nīcu, sākumā draugu nav bijis – sevi bijis jāpierāda ar darbu. [24] Jau 2003. g. Nīcā bijuši pavadīti 46 gadi, tāpēc tas bijis pietiekami, lai sevi uzskatītu par īstu nīcenieci. [17] 

Visu mūžu bijusi aktīva un radoša personība (par enerģisko raksturu visvairāk jutusies pateicīga mātei) : spēlējusi klavieres, dziedājusi akadēmijas korī un dubultkvartetā (mākslinieciskais vadītājs – studiju biedrs Pauls Kvelde), [17] ar ansambli koncertējusi Maskavā, dziedājusi koros, spēlējusi Nīcas pašdarbības teātrī; bijusi liela adītāja, pratusi šūt un vērpt; vadot personīgo automašīnu „Volga” (kalpojusi 25 gadus) izbraukājusi Lietuvu, Kaļiņingradas apgabalu, Karpatus. 1996. g. apceļojusi Norvēģiju.

Saimniekojusi savā lielajā mājā “Aļļos”, Nīcā. [D] Līdz pēdējam rūpējusies par gotiņu un cūkām, apkopusi dārzu un 10 ha zemes. Plašajā sētā lapas grābtas visu rudeni. Savukārt ziemā laiks pagājis, nesot malku un ogles, rokot sniegu. Vēl 85 gadu vecumā vajadzības gadījumā braukusi ar savu personīgo „Audi”. [24]   

 “Aļļi”, kur dzīvojam un kur vairākas nīcenieku paaudzes zinājušas veterināro iecirkni, ir tikpat kā bļodā starp Bārtas vecupi un jauno upi, kad pavasaros nāk plūdu laiks. Divreiz esam plūdus piedzīvojuši. [29] Nedēļas nogalē pēc darba bērnu dārzā no Liepājas atbrauc vedekla Inese. Viņa man ir īsts labais gariņš. Un abas raujamies, kamēr pieres kūp. [17]

Veselību saglabāt palīdzējusi pašas mājās audzētā ekoloģiskā pārtika – dārzeņi, piens un gaļa, kā arī maksimāla atturēšanās no zālēm. [24] 2003. g., kaut arī mājas sēta rūpīgi kaisīta, paslīdējusi uz ledus un lauzusi roku. [29] 2009. g. Liepājas slimnīcā izoperēti zarnu salipumi un divertikuls. 2010. g. Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā kataraktas dēļ izoperētas abas actiņas.

Mirusi plkst. 09:55 Liepājā 85 gadu vecumā.

Apbedīta Nīcas pagastā, Pērļu kapsētā.    

Apbalvojumi:

• PSRS medaļa “Par izcilu darbu”; [3]
• PSRS ordenis “Goda zīme”; [20]
• Latvijas Zemkopības ministrijas sudraba medaļa “Par centību”; [17]
• Latvijas Veterinārārstu biedrības balva “Sudraba skalpelis”. [23]

____________________________________

[A] Pasē pieļauto kļūdu personvārda rakstībā – trūkst garumzīmes – pamanījusi, taču nav lūgusi personu apliecinošo dokumentu mainīt.

[B] Domāts pēdējais mācību gads ģimnāzijā.

[C] Edgars Iltners (05.03.1925, “Būriņi”, Dzērves pagasts, Aizputes apriņķis – 09.02.1983, Rīga) – gleznotājs. [5]

[D] Vecsaimniecība minēta 1910. g. pārskatā par Kurzemes guberņu, kur atzīmēts, ka tās zemes platība bijusi 34,45 desetīnas. [22, 30]

 Avoti:

1. LVVA, 2234. f., 2. apr., 174. l., 9. lp.
2. Atzinība. Ļeņina Ceļš, Nr. 2 (1988, 5. janv.), [1.] lpp.
3. Augsti apbalvojumi. Ļeņina Ceļš, Nr. 41 (1966, 5. apr.), 3. lpp.
4. Balodis, E. Pirms sacensībām zilajos ekrānos. Ļeņina Ceļš, Nr. 150 (1972, 21. dec.), [1.] lpp. : fotogr.
5. Edgars Iltners [tiešsaiste]. [B. v.] : Vikipēdija: brīvā enciklopēdija, 2023 [skatīts 2024-01-22]. Pieejams: https://lv.wikipedia.org/wiki/Edgars_Iltners.
6. Iltners, Edgars. Dzintara meklētāji. 1959 [Attēls] [tiešsaiste]. [B. v.] : LSM.lv, 2015 [skatīts 2017-04-20]. Pieejams: http://www.lsm.lv/lv/raksts/izklaide/dzive/liepaja-skatama-tematiska-izstade-dzintara-mekletaji.a114494/.
7. Kļava, V. Sievietes – pirmrindnieces. Padomju Kuldīga, Nr. 31 (1956, 11. marts), [1.] lpp.
8. Kopīgiem spēkiem var padarīt daudz. Ļeņina Ceļš, Nr. 87 (1965, 22. jūl.), [1.] lpp.
9. Kučere, K. Izsaku vissirsnīgāko pateicību… Komunists, Nr. 150 (1960, 30. jūl.), 7. lpp.
10. Leina, L. Fermu ļaudis sarosās. Ļeņina Ceļš, Nr. 145 (1972, 9. dec.), [1.] lpp.
11. Liepājas rajona Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas lēmums Nr. 23. Komunists, Nr. 25 (1958, 4. febr.), 7. lpp.
12. Liepiņš, A. Rosinoši un iedarbīgi. Ļeņina Ceļš, Nr. 66 (1977, 4. jūn.), [1.] lpp.
13. Meistere, Daina. Laukums, kurā aug Jāņa Čakstes stādītā liepa. Kurzemes Vārds, Nr. 174 (2001, 27. jūl.), 6.-7. lpp. : fotogr.
14. Nīcas novadā sumina darbīgākos ļaudis [tiešsaiste]. [B. v.] : Rekurzeme.lv, 2009 [skatīts 2013-07-03]. Pieejams: http://rekurzeme.diena.lv/vietejas-zinas/nicas-novada/nicas-novada-sumina-darbigakos-laudis-41060.
15. Par mūža devumu Nīcas pagastam – Irēna Vulfsone [Fotogrāfija] [tiešsaiste]. Nīca : Nīcas novads, 2009 [skatīts 2017-04-25]. Pieejams: http://www.nica.lv/gada-novadnieki/.
16. Pāvulīte, Aina. Irēna. Govs ir aizbēgusi prom / Aina Pāvulīte. No: Biju savā latviešu mētelītī tā pārsalusi… : atmiņu stāsti : vēstis no 20. gadu simteņa. [Rīga] : Autorizdevums : Sava grāmata, 2017. 64. lpp. ISBN 978-9934-552-44-1.
17. Peičs, Pēteris. Skaidrām acīm dzīvē raugoties / Pēteris Peičs ; tekstā stāsta Irēna Vulfsone. Kurzemes Vārds, Nr. 12 (2003, 15. janv.), 4. lpp. : ģīm. ISSN 1407-8902.
18. Plostnieks, F. Dailes pūru pielocīt. Cīņa, Nr. 179 (1974, 2. aug.), 2. lpp.
19. Preinbergs, Gunārs. Medne (Vulfsone) Irēna / Gunārs Preinbergs. No: Latvijas veterinārārstu biogrāfiskā enciklopēdija. Rīga : Pārtikas un veterinārais dienests, 2004. 141. lpp. : ģīm.
20. PSRS Augstākās Padomes Prezidijā. Ļeņina Ceļš, Nr. 92 (1986, 2. aug.), [1.-2.] lpp.
21. Spinga, L. Šodienas pļāvumā rītdienas slaukums. Cīņa, Nr. 158 (1984, 11. jūl.), [1.] lpp. 
22. Sprincis, Pēteris. [Māju nosaukumi un zemes platības 1910. gadā] / Pēteris Sprincis. No: Nīca laikmetu griežos. Liepāja : LiePa, 2008. 486. lpp.
23. Sudraba skalpeļa saņēmēji par mūža ieguldījumu veterinārmedicīnā laika posmā no 1999 – 2014[tiešsaiste]. [B. v.] : Latvijas Veterinārārstu biedrība, [b. g.] [skatīts 2024-01-22]. Pieejams: https://lvb.lv/wp-content/uploads/2021/11/Sudraba_skalpela_sanemeji_1999_2014.pdf.
24. Šime, Gunita. Bagāts mūžs. Nīcas Novada Vēstis, Nr. 1 (2013, janv.), 6. lpp. : ģīm.
25. Treigūts, R. Vieniem – pārbaude, citiem – pieredze. Ļeņina Ceļš, Nr. 140 (1973, 24. nov.), 2. lpp. : fotogr.
26. Uzlabot kolchoznieku mācības. Padomju Kuldīga, Nr. 149 (1955, 23. dec.), [1.] lpp.
27. Uzvarētāji lauksaimniecības speciālistu sacensībā 1977. gadā. Ļeņina Ceļš, Nr. 18 (1978, 11. febr.), [1.] lpp.
28. Uzvarētāji lauksaimniecības speciālistu sociālistiskajā sacensībā 1987. gadā. Ļeņina Ceļš, Nr. 15 (1988, 4. febr.), [2.] lpp.
29. Vulfsone, Irēna. Katram pašam savs vezums jāuzkrauj / Irēna Vulfsone ; pierakst. Aina Pāvulīte. Kursas Laiks, Nr. 11 (2003, 25. janv.) 5. lpp. : ģīm. ISSN 1407-6004.
30. Обзоръ Курляндской губернiи за 1910 годъ. Митава : Курляндский губернский статистический комитет, 1912. С. 207.
31. Foto un dokumenti no ģimenes arhīva.