Johans Gustavs Kuncendorfs (Krievijas impērijas dokumentos: Иван Густавович Кунцендорф; no 19. gs. 70. gadiem vienkārši Gustavs Kuncendorfs vai Gust. Kuncendorffs)

“Rigaer Bierkönig” (“Rīgas alus karalis”).

Tā laika iesauka, kas Johanam Gustavam Kuncendorfam (1829–1901) tika dota vācu valodas laikrakstos un Rīgas un Baltijas provinču tirdzniecības aprindās 19. gs. 80. – 90. gados.

Titula izcelsme un lietojums
Pirmo reizi parādījās ap 1885.–1890. gadu laikrakstos “Rigasche Zeitung” un “Rigaer Tageblatt”, ziņojot par rūpniecības izstādēm un alus darītavu statistiku.

Līdz 19. gadsimta 90. gadu vidum tas bija kļuvis par standarta neoficiālu goda nosaukumu, ko izmantoja ikreiz, kad Kuncendorfs vai viņa alus darītava tika pieminēta Vācijas presē, reklāmās vai komerciālos uzziņu sarakstos.

Piemērs no 1896. gada raksta (Rigasche Rundschau): "Unser Rigaer Bierkönig, Herr Kommerzienrat Gust. Kuntzendorff, hat wieder einmal auf der Allrussischen Ausstellung in Nischni-Nowgorod die höchste Auszeichnung für sein berühmtes Lagerbier." (“Mūsu Rīgas alus karalis, tirdzniecības padomnieks Gusts Kuncendorfs, atkal ir saņēmis augstāko apbalvojumu par savu slaveno lager alu Viskrievijas izstādē Ņižņijnovgorodā.”)

Viņa alus darītava no 19. gadsimta 70. gadu beigām līdz 1914. gadam pastāvīgi ieņēma 1. vai 2. vietu Rīgā pēc ražošanas apjoma un nodokļu maksājumiem (mainījās tikai ar Klausa Valdšmita Waldschlösschen alus darītavu).

Kuncendorfa "lagers" un "porteris" Krievijas un starptautiskajās izstādēs ieguva vairāk zelta medaļu nekā jebkura cita Baltijas alus darītava laika posmā no 1880. līdz 1905. gadam.

Viņš bija pirmais Rīgā, kurš pilnībā ieviesa liela mēroga Bavārijas apakšējās fermentācijas tehnoloģiju un Lindes saldēšanas iekārtas (1870.–1880. gadi), piešķirot savam alum nepārspējamas dzidrības un stabilitātes reputāciju pat garajos dzelzceļa pārvadājumos uz Maskavu vai Odesu.

Viņa raksturīgās pudeles ar Rīgas ģerboni un uzrakstu “Gust. Kuncendorfs – Rīga” kļuva par statusa simboliem visā Krievijas impērijā.
****

Dzimis

1829. gada 29. septembrī – Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija

Miris

1901. gada 18. martā – Rīga (71 gada vecumā)

Vecāki

Tēvs: Johans Kristofs Kuncendorfs (1794–1865), Rīgas tirgotājs un alus darītājs
Māte: Anna Doroteja, dzimusi Bergmane
Sieva: Karolīna Vilhelmīne fon Šrēdere (no vienas no vecākajām un bagātākajām baltvācu tirgotāju dinastijām Rīgā)

Bērni (zināmie)

• Gustavs Ādolfs Kuncendorfs (vēlāk alus darītavas direktors)
• Vismaz divas meitas, kas apprecējās ar citām ievērojamām Rīgas ģimenēm

Galvenie dzīves notikumi un / vai sasniegumi

1829. gadā dzimis senā Rīgas tirgotāju ģimenē
1850. gados sāka strādāt ģimenes alus darītavā (toreiz “Johann Christoph Kuncendorf & Sohn”)
1865. gadā pēc tēva nāves manto pilnīgu kontroli pār alus darītavu
1872.–1873. gadā uzbūvē lielo, modernāko alus darītavas komplekss Lagernajas/Lēģeru ielā (mūsdienās Matīsa iela 8) – viena no tā laika modernākajām rūpniecības rūpnīcām Baltijas guberņās (tvaika dzinējs, dziļi ledus pagrabi, iesala ceptuve, strādnieku mājokļi).
1880. gadi Alus darītava kļūst par vienu no piecām lielākajām Rīgā; eksportē alu uz Sanktpēterburgu, Maskavu, Kijevu, Varšavu, Odesu un Vāciju.
1887. gads iekļauts 1. ģildes tirgotāju un īpašnieku sarakstā; alus darītava saražo ~230 000 litru gadā, nodarbinot tikai 28 strādniekus.
1880. – 1890. gadi saņem Krievijas impērijas civilo rangu Коммерции Советник (Tirdzniecības padomnieks) – līdzvērtīgs ģenerālmajora militārajam rangam.
1899. – 1908. gads Ģimenes uzņēmums tiek pārveidots par publisku akciju sabiedrību: Aktiengesellschaft Bierbrauerei Gust. Kuntzendorff (pamatkapitāls 250 000–300 000 rubļu). Gustavs joprojām ir lielākais akcionārs un valdes priekšsēdētājs
1901. gadā mirst Rīgā; viņa vietā ieņem profesionāli vadītāji un vēlāk viņa dēls Gustavs Ādolfs

Dzīvesvieta: 

1880. gadi–1890. gadi: Elegants dzīvoklis Elizabetes ielā 15 Rīgas modernajā bulvāru rajonā

Apbedīts:

Lielie kapi Rīgā — galvenā baltvācu nekropole (kapsēta padomju laikā tika gandrīz pilnībā iznīcināta; viņa kapa vairs nav)

Sociālais stāvoklis

Rīgas tirgotāju Lielās ģildes loceklis
Viens no savas paaudzes bagātākajiem un cienījamākajiem baltvācu rūpniekiem
Mantojums

Gustavs Kuncendorfs pārveidoja pieticīgu ģimenes alus darītavu, kas dibināta 1796. gadā, par vienu no vadošajiem alus ražotājiem Krievijas impērijā. Viņa vadībā zīmols kļuva par sinonīmu augstas kvalitātes Bavārijas stila lageram un porterim, kas tika plaši eksportēts un augstu vērtēts visā Ziemeļeiropā. Uzņēmums turpināja darboties kā neatkarīga akciju alus darītava līdz 1939./1940. gadam, kad pēc Ribentropa - Molotova pakta un repatriācijas dēļ tika slēgta

Pēc PSRS padomju okupācijas uzņēmums tika nacionalizēts, līdz 2006.g. telpās pastāvēja uzņēmums "Veldze"

Vēsturiskās ēkas Matīsa ielā 8 joprojām pastāv, un mūsdienās tajās atrodas biroji, radošais kvartāls un moderna amatniecības alus darītava (“Ziemeļu Enkurs”).