Kaffka (īstajā uzvārdā Engelmans), Johans Kristofs, vācu izcelsmes vijolnieks, dziedātājs un komponists; dzimis Rēgensburgā, miris Rīgā.

Mācījies vijoles spēli pie sava tēva un teoriju pie Jozefa Rīpela.

No 1775. gada  viņš uzstājās uz skatuves kā dziedātājs un aktieris dažādu pilsētu-

• Prāgas (1775),
• Nirnbergas (1776),
• Minhenes (1778),
• Berlīnes (1779),
• Brno (1781),
• Breslavas (1782),
• Rīgas (1789 un pēc 1803),
• Drēzdenes (1795),
• Desavas (1797),
• Sanktpēterburgas (1800)

teātros. 

1803. gadā viņš apmetās uz dzīvi Rīgā un uzsāka komercdarbību kā grāmatu tirgotājs.

Paralēli viņš rakstīja dziedājumus, baletus, oratorijas, mesas un dziesmas, no kurām lielākā daļa ir zudušas.

No 1803. līdz 1808. gadam Rīgā un Leipcigā iznāk viņa izdotais Mēnešraksts Nordisches Archiv ("Ziemeļu arhīvs") (titullapā kā izdevējs uzrādīta Krievijas vācu izglītoto ļaužu biedrība (Gesellschaft von Gelehrten in Deutsch-Rußland). Izdevums veltīts Eiropas, t.sk. Baltijas kultūras dzīves apskatam.

1805. gadā Rīgā viņš komponēja operu "Ignaz del Monte", kuru arī izrādīja Rīgā. Libretu izdeva viņa Ziemeļvalstu biedrība Rīgā un arī Leipcigā, (tāpat kā divus viņa teātra krājuma "Polyhymnia" sējumus, kas "veltīti patriotiskajai dziedāšanas skatuvei"), kas vēl vairāk veicināja viņa slavu kā dramaturgam.

Apliecinājums par viņa interesi par vietējo Latvijas (Livonijas) vēsturi ir grāmata "Jubelfeyer", kas izdota Mītavā (Jelgavā) 1810. gadā, atzīmējot Rīgas krišanu krievu rokās pēc ilgstoša ​​aplenkuma 1710. gada 4. jūlijā.

Viņam bija ciešas saites ar Rīgas koncertdzīvi, ko apliecina daudzās īpaši viņa sakrālo darbu izrādes.

No 1807. gadā Kafka Rīgā izdod arī Mēnešraksta pielikumu Miscellaneen zum Nordischen Archiv ("Dažādi raksti Ziemeļu arhīvam).

1812. gadā pēc Rīgas teātra bankrota viņš devās caur Stokholmu un Kopenhāgenu uz Vīni, kur 1813. gadā iestudēja savu vēsturisko lugu "Mihails Romanovs jeb Maskavas atbrīvošana 1612. gadā".

Pēc tam viņš ieņēma režisora ​​amatu Grācā.

Viņa meita Aloizija Hizela (aktrise, precējusies ar Grācas komponistu Franci Eduardu Ksavjēru Hīzelu) (Franz Eduard Xaver Hysel (arī Hiesel, Hysl, Hüsel)), dzīvoja Grācā. Tur viņš varēja iestudēt savas komēdijas "Sapnis" un "Vestindijas slepkavas", kā arī savas laikabiedru lugas "Leipcigas kauja", "Maskavas ugunsgrēks" (1812. gadā) un "Miera svētības".

1814. gadā viņš atgriezās Rīgā caur Frankfurti — iespējams, viens no iemesliem bija viņa meitas augošā divpadsmit bērnu ģimene.

Mirst 1815.gadā Rīgas Pilsētas teātrī, garderobē, pēc ārijas "Der Tod packt mich schon on" (Jau nāve atnākusi pēc manis). Izrādē viņš uzstājās Bortala lomā M. Štegmaiera komēdijā "Rochus Pumpernickel". 

Viņš bija precējies ar austriešu aktrisi Terēzi Rozenbergu (Therese Rosenberg, 1757-1813 vai 1800)

Skatuves darbi

• Čigāni, komēdija (librets: Heinrihs Ferdinands Mellers pēc Migela de Servantesa lugas "La gitanilla", 1778
• Antonijs un Kleopatra, duodrāma ar dziedāšanu (librets: Bernhards Kristofs d'Arjēns), 1779
• Ābolu zaglis jeb Dārgumu racējs, operete (librets: Kristofs Frīdrihs Brecners), 1780
• Rozemunds, muzikāla drāma (librets: Kristofs Frīdrihs Brecners), 1782
• Niknā armija jeb Meitene tornī, operete (librets: Kristofs Frīdrihs Brecners), 1782
• Guks Kastens jeb Labākais atnāk pēdējais, komiskā operete, 1782
• Lūk, kā tu apkrāp vecas lapsas, operete (pēc Moljēra), 1782
• Lūgumi un atbildes, nopietnais dziedājums, 1783
• Aklais vīrs, operete (librets: Johans Frīdrihs Jingers), 1788. g.
• Talismans jeb Retais spogulis, romantiski komiska opera (librets: Kristofs Frīdrihs Brecners), 1789. g.