Jurijs Bezmēnovs (krieviski Юрий Александрович Безменов, angliski Yuri Alexandrovich Bezmenov, pseidonīms – Tomas David Schuman) bija padomju diplomāts un un propagandists, kurš strādāja vēstniecībā Indijā zem piesega kā žurnālists, bet faktiski bija slepens KGB darbinieks, kurš dezertēja un pārbēga uz Rietumiem.

Find Grave ir norādīts dzimšanas gads - 1941.g.14 augusts.

Tad viņam drošības nolūkos tika mainīta identitāte, noformējot dokumentus uz Tomasa Dāvida Šūmana vārda.

Bezmenovs-Šūmans tā rīkojās patiesu idejisku apsvērumu vadīts. Un atlikušo dzīvi viņa nodarbošanās un arī iztikas avots bija - publiska kritika, lekcijas, grāmatas, brīdinot Rietumus par jebkuras komunistiskās ideoloģiskās izpausmes un kreisuma briesmām pasaulei.

Agrīnā dzīve un karjera

Bezmenovs dzimis 1939. gada 11. decembrī Mitiščos piemaskavā, PSRS.

Viņa tēvs bija augsta ranga Padomju armijas GRU virsnieks, kas kalpoja dažādās valstīs, tostarp Mongolijā un Kubā.

No 17 gadu vecuma viņš studēja Maskavas Austrumu valodu institūtā, specializējoties indiešu valodās, vēsturē, literatūrā un kultūrā.
Pēc absolvēšanas 1963. gadā viņš strādāja kā tulks un preses pārstāvis Indijā Padomju naftas pārstrādes būvniecības grupā.
1965. gadā atgriezās Maskavā un pievienojās Novosti Preses aģentūrai (APN), kur faktiski darbojās kā KGB informatīvs aģents, rediģējot propagandas materiālus, izplatot dezinformāciju un vācot izlūkošanas datus. Viņš apgalvoja, ka trīs ceturtdaļas APN darbinieku bija saistīi ar KGB.

Dezertēšana un dzīve Rietumos

1970.gadā, strādājot kā preses atašejs Ņūdeli, Bezmenovs kļuva vīlies ar padomju sistēmu un plānoja bēgšanu. 8. februārī viņš "pazuda" kinoteātrī, pārģērbies par hipiju (ar viltotu bārdu un paruku), pievienojās tūristu grupai un aizbēga uz Atēnām, Grieķiju.

No turienes ar ASV izlūkdienesta (CIP) palīdzību viņu slepus pārvietoja uz Kanādu, kur viņš saņēma jaunu identitāti drošības nolūkos. Padomju avoti mēģināja par bēgšanas faktu īpaši nerunāt, raksturojot kā maznozīmīgu notikumu, bet faktiski viņa dezertēšana bija liels trieciens.

Kanādā Bezmenovs divus gadus studēja politisko zinātni Toronto Universitātē un trīs gadus strādāja fermā Ontario.
1973. gadā viņu pieņēma darbā Kanādas raidījumu korporācija (CBC) Monreālē, kur viņš raidīja uz PSRS. Tur viņš satika savu otro sievu Tessu un apprecējās.
Tomēr 1976. gadā viņam nācās aiziet no CBC pēc pamatīga spiediena no padomju vēstnieka uz Kanādas premjeru Pjēru Trudo.

Pēc tam strādāja kā brīvi nodarbināts žurnālists, konsultants un persona, kas var un argumentēti nosodīt PSRS.

80. gados viņš pārcēlās uz Losandželosu, ASV, kur kā Tomass Šūmans (Schuman)  jau regulāri varēja lasīt pretkomunistiskas lekcijas un sniegt intervijas. Viņš apgalvoja, ka KGB 85% resursu veltīja ideoloģiskajai darbībai, nevis tradicionālajai spiegošanai, lai vājinātu Rietumu sabiedrības no iekšpuses.

Galvenie darbi un idejas

Bezmenovs pamatīgu ievērību ieguva ar 1984. gada interviju žurnālistam G. Edwardam Griffinam, kur viņš izklāstīja KGB "ideoloģiskās darbības" modeli četros posmos:

• Demoralizācija (15–20 gadi): Sabiedrības vērtību sistēmas sagraušana, izglītības sagraušana, vispirms jau diskreditējot konservatīvas vērtības, diskreditējot  reliģiju, ģimeni, nacionālo identitāti un labējas idejas ekonomikā. Padomju propaganda lieliski bija pētījusi cilvēku vājības un vienkāršākos instinktus, sludinot vispārēju vienlīdzību, ko vienkāršoti var definēt kā - visiem ir jābūt vienādi nabagiem, nevis vienādi pārtikušiem. Sabiedrība, kas dzīvo pārticībā ir grūtāk vadāma un tā nav tik viegli ietkemējama.
• Destabilizācija (2–5 gadi): Ekonomikas, aizsardzības un sociālo sistēmu vājināšana, ievelkot valdībās kreisi noskaņotus populistus, kuri apguvuši līderības pieredzi uzrunāt vidēju vēlētāju un kuriem parasti ir pieredze nevalstiskā sektorā, sabiedriskās organizācijās, bet nav sajēgas par biznesa vadību, finansēm, uzņēmējdarbības riskiem. Šo kreiso karjeristu dzīves aicinājums ir process, bet nekādā ziņā - rezultāts. Šajā stadijā svarīga ir sabiedriskā doma, kura iespējamo opozīciju savlaicīgi apkabina ar "birkām", nemitīgi iestāstot, ka tie ir imperiālisma vai citu ļauno spēku aģenti un pārstāvji.
• Mērķtiecīgi radīta Krīze (līdz 6 mēnešiem): Haoss un vardarbība, lai ieviestu diktatūru.
• Situačijas normalizācija (neierobežoti): Jaunā režīma nostiprināšana.

Šī lekcija kļuva ikoniska un mūsdienās ir vīrusveidīga galvenokārt sociālajos medijos, pravietiski atspoguļojot mūsdienu notikumus.

Viņš arī sarakstīja grāmatas, tostarp

• Love Letter to America (1984),
• No Novosti Is Good News (1985) un
• World Thought Police (1986), salīdzinot savu dzīvi ar Džordža Orvela varoni no 1984.

Turklāt viņš brīdināja par padomju totālo spiegošanu starptautiskos pasākumos, kur var rasties nekontrolēta saskarsme ar ārzemniekiem, īpaši jau 1980. gada olimpiskajās spēlēs. Viņš izteicās arī par Korejas aviokompānijas pasažieru lidmašinas notriekšanu.

Privātajā dzīvē viņam bija meita Taņa un dēls Džonatans.
1989. gadā ar sievu Tessu pārcēlās uz Vindzoru, Ontario, un no 1991. gada mācīja  lasīja lekcijas starptautiskās attiecībās Vindzoras Universitātē.

Nāve un mantojums

Bezmenovs nomira 1993. gada 5. janvārī no pamatīgas sirds lēkmes Vindzorā, Ontario, pēc ilggadējas cīņas ar alkoholismu. 

Viņa darbs ietekmē mūsdienu pētījumus par dezinformāciju – piemēram, tas tiek analizēts ASV Militārajā operāciju universitātē un citēts saistībā ar Krievijas-Grūzijas karu vai par COVID-19 pandēmijas patiesajiem iemesliem, kas devis pamatu konspirācijām.