Pirmā pasaules kara laikā Karlīne, pavisam jauna meitene, bija devusies bēgļu gaitās uz Krieviju, tur 1937.gadā satikusi Augustu Mālnieku, apprecējusies un palikusi dzīvot Smoļenskas pusē, kur bija pieņemta par Komarovas muižas pārvaldnieci. Laulība ilga tikai vienu mēnesi, jo 1937. gadā sākās represijas, viņas vīru apcietināja, izsūtījumā nošāva, bet Karlīne nebeidza cerēt, ka Augusts tomēr būs palicis dzīvs. Pēc Otrā pasaules kara Karlīne atgriezās Latvijā, strādāja kolhozā. Darīja visu, ko vajadzēja, – slauca govis, gāja smagos lauku darbos, bet 1958. gadā aizgāja pensijā un sava brāļa dēlam Leonam viņa kļuva gandrīz kā otra mamma.