Liepājas amatnieku biedrības priekšnieks, mūrnieka amata meistars.

----

Nelaiķis jau kādu laiku slimoja un sestdienas vakarā īsi pirms pusnakts pārstāja pukstēt šī rosīgā darbinieka sirds. Jēkabsons bija iecienīts tiklab amatniieku kā arī pārējās Liepājas sabiedrības aprindās. Kārlis Jēkabsons dzimis kā lauksaimnieka dēls Dzērbenes pagastā. Beidzis Rīgas vācu amatniecības skolu. Mācījies mūrnieka amatu pie pazīstamā Rīgas mūrnieku amata meistara Kr. Ķergalvja. Zeļļa pārbaudījumus izturējis 1901. gadā pie Sv. Jāņa ģildes Rīgā, bet meistara pārbaudījumus — pie Latvijas amatniecības kameras. Kopš 1907. gada darbojies kā patstāvīgs būvuzņēmējs Rīgā, bet sākot ar 1928. gadu Liepājā. Jēkabsons cēlis arī Bulduru dārzkopības skolas ēku, bet Liepājā viņa ievērojamākais darbs ir Jaunliepājas Lutena baznīcas būvdarbu nobeigšana. Pēdējā laikā viņš strādāja Liepājas pilsētas celtniecības uzņēmumā kā būvdarbu vadītājs. Kārļa Jēkabsona vārds cieši saistīts ar Liepājas amiatnieku biedrību, kuras valdē viņš darbojās kopš biedrības dibināšanas. Pēc boļševiku izdzīšanas 1941. gada vasarā Jēkabsons bija biedrības pilnvarnieks, vēlāk — priekšnieks. Ar lielu neatlaidību Jēkabsons stājās pie boļševiku un kara laikā pa visu pilsētu izvazāto biedrības mantu un arhīvu savākšanas un atpakaļ atdabūšanas. Biedrības vērtīgie īpašumi bija nonākuši pussagruvušā stāvoklī un to atjaunošana Jēkabsonam bija sirdslieta. Lieli nopelni Kārlim Jēkabsonam ir Liepājas amatnieku profesionālās stājas un viņu sabiedriskās dzīves izkopšanā. Jēkabsons līdzdarbojās arī pārējās amatnieku organizācijās un bija Liepājas amatnieku krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājs kopš tās dibināšanas.