Kārlis Timmermanis bija latviešu elektroinženieris, inženierzinātņu doktors, ilggadējs Rīgas Politehniskā institūta (RPI) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) asociētais profesors, kā arī Latvijas valsts emeritētais zinātnieks.

Dzīvesgājums

Kārlis Timmermanis dzimis 1931. gada 29. martā Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagasta "Čivuļu" mājās zemnieku ģimenē.

Pēc vidusskolas beigšanas uzsāka studijas Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātē, plānojot kļūt par žurnālistu. Studiju laikā, 1952. gadā (otrā kursa students), tika arestēts par dalību pretvalstiskā grupā vidusskolas gados un ieroču slēpšanu Otrā pasaules kara beigās. Sodu izcieta ieslodzījumā Komi APSR, Sibīrijā.

Pēc atgriešanās no izsūtījuma Hruščova atkušņa periodā, K. Timmermanis 1959. gadā iestājās Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Elektroenerģētikas fakultātes vakara nodaļā. Paralēli studijām 1960. gadā sāka strādāt augstskolā par laborantu un vēlāk par laboratoriju vadītāju. 1965. gadā ar izcilību absolvēja RPI, iegūstot elektroinženiera kvalifikāciju.

Profesionālā darbība

Visu turpmāko profesionālo mūžu K. Timmermanis aizvadīja RPI (vēlāk – RTU), ieņemot asidenta, vecākā pasniedzēja un kopš 1973. gada – docenta amatu. Viņš darbojās arī kā Elektroenerģētikas fakultātes dekāna vietnieks un Elektroapgādes katedras vadītājs. No 2014. gada turpināja darbu asociētā profesora amatā.

• Zinātniskie grādi: 1973. gadā aizstāvēja disertāciju par elektrotīklu relejaizsardzību, iegūstot tehnisko zinātņu kandidāta grādu, kas 1992. gadā tika nostrificēts par inženierzinātņu doktora grādu.

• Zinātniskais devums: Vairāk kā 160 zinātnisko un metodisko publikāciju, tostarp 17 grāmatu autors.

• Pētniecības virzieni: Energosistēmu relejaizsardzība un automātika, elektroapgāde, Latvijas elektroenerģētikas attīstības problēmas, enerģētikas terminoloģija, kā arī augstākās tehniskās izglītības metodoloģiskie jautājumi.

Kārlis Timmermanis sniedza fundamentālu ieguldījumu enerģētikas terminoloģijas izveidē un uzturēšanā latviešu valodā, ilgstoši vadot Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Latvijas Valsts standarta tehniskās komisijas. 2007. gadā viņam tika piešķirts Latvijas valsts emeritētā zinātnieka nosaukums.

Sabiedriskā darbība

K. Timmermanis bija aktīvs Atmodas laika un Latvijas zinātnieku sabiedriskās vides veidotājs:

• Latvijas Zinātnieku savienības (1988–1993) un Latvijas Enerģētiķu savienības (1989–1993) biedrs-dibinātājs un padomes/valdes loceklis.

• Latvijas Izglītības ministrijas kolēģijas loceklis (1989–1995).

• Latvijas Elektroenerģētiķu biedrības biedrs-dibinātājs (1993).

• LZA Terminoloģijas komisijas Enerģētikas terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs (kopš 1988. gada).

• Latvijas Valsts standarta tehnisko komiteju "Elektrotehnikas terminoloģija", "Zibensaizsardzība" un "Elektroenerģētika" vadītājs un loceklis.

Apbalvojumi un atzinība

Par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbu zinātnē un izglītībā saņēmis virkni augstāko apbalvojumu:

• Atzinības krusts (Atzinības krusta virsnieks, 2016. gada 4. maijs).

• 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.

• LZA un A/S "Latvenergo" Profesora Alfrēda Vītola vārdbalva par izcilu devumu enerģētikā (2005).

• RTU Goda darbinieka nosaukums (1999) un RTU EEF "Gada mācībspēks" tituls.