Mūžības ceļos pēkšņi aizgājis būvinženieris Kārlis VITANTS. Viņš dzimis Vecpiebalgas Zeikaros. Kad viņš vēl skolas solā, pāri Latvijai iet Pirmā pasaules kara un revolūcijas viesuļi . Sākoties Latvijas brīvības cīņām, Kārlis Vitants tieši no skolas sola pieteicas Latvijas armijā. Tik jaunu armijā gan negrib pieņemt, bet ar noteiktību un sparu viņš tomēr nokļūst Latvijas atbrīvotāju rindās. Tur viņš aktīvi piedalās cīņās, kurās to ievaino. Šis cīņu laiks atstāj neizdzēšamas pēdas viņa tālākajās mūža gaitās.
Tikko nodibināts Rīgas valsts tehnikums, Kārlis Vitants ir viens no pirmajiem, kas sāk mācīties tā ceļu būvniecības nodaļā, ko beidz 1922. gadā. Pēc tam viņš studē Latvijas Universitātes inženierzinātņu fakultātē, ko beidz ar būvinženiera grādu. Blakus studijām Vitants visu laiku strādā, atbalstot arī slimo māsu. Kad sāk reālizēt Latvijas agrāro reformu un muižu zemi sadala jaunsaimniecībās, Vitants kā mērnieks izstaigā prāvus Latvijas apgabalus. Vēlāk viņš iestājas Satiksmes ministrijas Šoseju un zemes ceļu departamenta dienestā, kur strādā līdz pat Latvijas atstāšanai Otrā pasaules kara beigu posmā. Ilgus gadus viņš ir rajona tehniķis Pārdaugavā.
Nonācis Vācijā, Vitants strādā kā inženieris pie lidlauku būvēm. Pēc kara dzīvo Vircburgas DP nometnē. Nometnēm likvidējoties, viņš izceļo uz ASV. Šeit viņš sākumā strādā inženieru birojā, bet vēlāk pāriet uz praktisko darbu darbnīcās Votertaunā (Watertown), Masačusetā. Darba vietā arī izbeidzas viņa mūža gaitas.
Par nelaiķi sēro dzīvesbiedre, daudzie draugi un darba kolēgas.  (Tehnikas apskats, 1966)