Kārlis Teodors Vulfsons, iepriekš Vulfs (vācu: Karl Theodor Wulf genannt Wulfsohn; krievu: Карлъ Теодоръ Вулфсонъ) dzimis 22.11.1853 (pēc v. s.) plkst. 12 naktī strādnieka Jēkaba Vulfsona un viņa sievas Marijas (dzim. Stilpniece) ģimenē kā otrais no septiņiem bērniem. Dzimšanas vieta – Rīga.  

Kristīts 06.12.1853 (pēc v. s.) Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. baznīcā. Kūmas: Kārlis Višugins, sulainis; Ansis Kamanderis, kučieris; Indriķis Štrauss, kurpniekzellis; Grieta Skūpe, atraitne; Anna Krūze,  neprecējusies kalpone/meita. [3]

Brāļi – Jēkabs, Rūdolfs Miķelis, Andrejs Ludvigs un Jānis Ādolfs; māsas – Luīze Amālija un Ludovika Marija Juliāne.

Ticība: luterticīgs. [2, 4, 7]

Tautība: [latvietis].

Pavalstniecība – Krievijas.

Pēc Krievijas Impērijā pieņemtā pilsētas iedzīvotāju šķiriskā sadalījuma piederējis Rīgas pilsētas kalpotājiem nodokļu maksātājiem, [12]  bet 1873. gada otrajā pusgadā pārgājis [6] uz Rīgas pilsētas cunfšu amatniekiem nodokļu maksātājiem. [6, 7, 11, 14]

Nodarbošanās: amatnieks – kurpnieks, [1, 22, 23, 25, 27] sākotnēji arodu apguvis kā zellis. [2, 4, 18-21, 26] Mūža nogalē strādājis par ekspeditoru. [7]

Sabiedriskā darbība: „Daniela palīdzības biedrības” biedrs, kurš:

• 15.01.1884. (pēc v. s.) biedrības ģenerālsapulcē iecelts par kasiera palīgu, [16] bet
• 1885. g. biedrības pilnsapulcē ievēlēts par kasieri. [17, A]

Laulājies ar Mariju Medni 28.11.1876 (pēc v. s.) Rīgas Mārtiņa ev. lut. baznīcā. [2, 4, 27] Uzsaukti gan Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. baznīcā, gan Rīgas Mārtiņa ev. lut. baznīcā. [2, 19, 21]

Bērni: dēli – Jānis Kārlis Augusts, Aleksandrs Vilhelms Eižens, Kārlis Nikolajs, Juris, Augusts Ansis, Eduards Indriķis Ansis un Pēteris Paulis Voldemārs; meitas – Katrīne Marija Elizabete un Elizabete Elfrīda Vilhelmīne. [27]

Ģimenē sarunvaloda bijusi vācu valoda. Pēc dabas bijis stingrs un prasīgs. Saglabājies nostāsts, ka bērnu skolas laikā – 19. gs. 90. gados – bāries, ja tie nav varējuši pietiekami ātri apgūt krievu valodu, un pat stāvējis tiem klāt, lai uzšautu ar lineālu pa pirkstiem, ja kāds no bērniem valodas apguvē nav bijis gana veikls.

Dzīvojis Rīgā, Ziepniekkalnā 69. [22] 1880. g. [10, 26, B] dzimtas īpašumā [10] iegādājies nekustamo īpašumu Mītavas (Jelgavas) priekšpilsētas 3. rajonā, Ziepniekkalnā, policijas Nr. 22 [26] (vēlāk – Pupu (Zāļu) iela 2). [7, 10, 14, 22-25] Īpašums, ko veidojis zemesgabals un būve, [10] nopirkts no Sofijas Elizabetes Matildes Vilciņas par 500 rbļ. [9, 10, 26] 20. gs. sākumā ēkā mitinājušies arī ar radniecīgām saitēm nesaistīti cilvēki. [7]

Pašam naudas līdzekļu īpašumu iegādei nav bijis – visu summu aizņēmies no mātes. Vienošanās starp māti un dēlu paredzējusi, ka parāds ar procentiem tiks atmaksāts iespēju robežās.    

29.04.1898 (pēc v. s.) māte cēlusi prasību tiesā pret dēlu par 500 rbļ. parāda ar procentiem un tiesvedības izdevumu piedziņu. Naudu dēls aizņēmies, bet parādu atsacījies atmaksāt. 16.05.1898 (pēc v. s.) Rīgas – Valmieras apgabala 9. iecirkņa miertiesnesis tiesas sēdē uzklausījis prasītāju, atbildētāja pilnvaroto personu un liecinieci Matildi Vilciņu. Tā kā atbildētājs nav noliedzis parāda esamību, bet uzskatījis, ka līdz 06.03.1893 (pēc v. s.) iemaksātā summa – 80 rbļ. – paredzēta daļējai parāda atmaksai, ne procentu segšanai, kā uzskatījusi prasītāja, tad miertiesnesis noteicis, ka no atbildētāja Kārļa Teodora Vulfsona par labu prasītājai Marijai Vulfsonei jāpiedzen nesamaksātā parāda summa – 420 rbļ. un tiesāšanās izdevumi – 10 rbļ. Par miertiesneša spriedumu atbildētājs iesniedzis apelācijas sūdzību, bet prasītāja ar pilnvarotās personas starpniecību – pretprasību.   

Rīgas – Valmieras apgabala Miertiesnešu sapulces sēdēs izskatīta civillieta Nr. 1620. – M. Vulfsones prasība pret K.T. Vulsonu par 500 rbļ. –, kas izskatīšanai sēdē ienākusi pēc atbildētāja apelācijas sūdzības par 9. iecirkņa miertiesneša lēmumu:

• 10.10.1898 Miertiesnešu sapulces sēdē nopratināti liecinieki. Matilde Vilciņa atkārtoti liecinājusi, ka viņa māju pārdevusi Kārlim Vulfsonam, bet naudu viņa vietā samaksājusi māte, kurai bez šī dēla esot vēl divi dēli un divas meitas; mātei, patstāvīgai sievietei, esot pašai savi līdzekļi, bet dēls esot trūcīgāks par viņu. Doroteja Osipa [Vosipa] liecinājusi, ka četrus gadus atpakaļ – [1894. g.] – atbildētājs savai mātei samaksājis 5 rbļ. parāda procentu atmaksai. Par kādu parādu bijusi runa – nav zinājusi.

Tā kā abu pušu pilnvarotie pārstāvji lūguši lietu atlikt, lai vienotos par mierizlīgumu, Miertiesnešu sapulce nolēmusi lietas noklausīšanos atlikt;

• 28.11.1898 Miertiesnešu sapulces sēdē atbildētāja pārstāvis uzturējis spēkā apelācijas sūdzību, bet prasītājas pārstāvis – prasības sūdzību; mierizlīgums nesekojis. Izskatot lietu, Miertiesnešu sapulce atzinusi miertiesneša lēmumu par pareizu, bet abu pušu apelācijas sūdzības par noraidāmām, tāpēc tā nolēmusi miertiesneša lēmumu apstiprināt un piedzīt no Kārļa Vulfsona par labu Marijai Vulfsonei tiesāšanās izdevumus – 10 rbļ. – arī otrajā tiesvedības instancē. [9]

19.01.1899 (pēc v. s.) Rīgas – Valmieras apgabala VIII un IX iecirkņa miertiesnešu tiesu izpildītājs ziņojis Rīgas – Valmieras apgabala Miertiesnešu sapulces Zemesgrāmatas nodaļai, ka:

• pamatojoties uz Rīgas – Valmieras apgabala Miertiesnešu sapulces nolēmumu, kas atklāts 02.12.1898 (pēc v. s.) izpildrakstā Nr. 21289, no Kārļa Vulfsona par labu Marijai Vulfsonei piešķirti 420 rbļ. ar tiesāšanās izdevumiem;
• šīs summas piedziņu prasītāja vērsusi uz parādniekam piederošo nekustamo īpašumu Rīgā, 4. hipotēku iecirknī, ar zemesgrāmatas 475. numuru;
• paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu parādniekam nosūtīts 16.01.1899 (pēc v. s.).

Tiesu izpildītājs lūdzis nosūtīt norakstu par ierakstu zemesgrāmatā minētajam nekustamajam īpašumam. Atbilstoši likumdošanai, 22.01.1898 (pēc v. s.) Rīgas pilsētas 4. hipotēku iecirkņa zemesgrāmatas 475. nodaļā, II daļā, 2. iedaļā ierakstīta piedziņas atzīme par summu 420.00 rbļ. ar 00 tiesāšanās izdevumiem Marijas Vulfsones labā. Tiesu izpildītājs informēts par atzīmes veikšanu – nosūtīts izraksts. 1899. g. februārī tas pats tiesu izpildītājs lūdzis Zemesgrāmatas nodaļu dzēst zemesgrāmatas ierakstu par Marijas Vulfsones labā esošo piedziņas vēršanas atzīmi lietu izpildes izbeigšanas dēļ. Saskaņā ar tiesu izpildītāja ziņojumu, 13.03.1899 zemesgrāmatas ieraksts dzēsts. [13] Vienošanās starp māti un dēlu panākta 05.02.1899 (pēc v. s.), kad Kārlis Vulfsons Marijai Vulfsonei  izrakstījis vekseli par 420 rbļ. [14] Naudu pēc vekseļa mātei netika atmaksājis. 

Miris 13.09.1909 (pēc v. s.) plkst. ½ 8 no rīta Rīgā 55 gadu vecumā. Nāves cēlonis: dilonis [1] (plaušu tuberkuloze) 5 un hroniska sirds mazspēja. [1]  

Apbedīts 17.09.1909 (pēc v. s.) [1, 5] Rīgā, Torņakalna kapsētā. [5]

__________________________________

[A] „Daniela palīdzības biedrība” (slimnieku un bēru kase) dibināta 1878. g. Bišumuižas un Ziepniekkalna latviešu iedzīvotāju vajadzībām. Tā bija viena no Pārdaugavas latviešu biedrībām. [15] Piederība šai apvienībai likusi izšķirties par tautību norādīt – latvietis.

[B] Pēc citām ziņām – kļūdainām – 1884. g. [9]

Avoti:

1. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Katlakalna (Katlakaln); 1909 Dzimušie. Laulātie. Mirušie (latviešu, vācu); 29. kadrs, 63. ieraksts.
2. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Mārtiņa (Riga, Martin); 1876-1884 Laulātie (latviešu, vācu); 23. kadrs, 108. ieraksts.
3. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1845-1853 (Dzimušie) latviešu; 413. kadrs, 370. ieraksts.
4. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1874-1881 Laulātie (latviešu); 153. kadrs, 339. ieraksts.
5. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1909 Dzimušie. Laulātie. Mirušie (latviešu) I draudze; 97. kadrs, 380. ieraksts.
6. https://raduraksti.arhivi.lv: Dvēseļu revīzijas; Pilsētas; Rīga; 1858. gada revīzijā Rīgā uzskaitīto cunfšu amatnieku-vīriešu nodokļu maksātāju alfabētiskais reģistrs ar papildinājumiem līdz 1903. gadam;
7. https://raduraksti.arhivi.lv: Mājas grāmatas; Rīgas pilsētas; Pupu 02; 5., 9. kadrs.
8. LVVA, 129. f., 1. apr., 2171. l., 77. lp. o.p.
9. LVVA, 129. f., 1. apr., 3546. l., 1620. civillieta.
10. LVVA, 1325. f., 1. apr., 1401. l., 939.-953. lp.
11. LVVA, 1394. f. 1. apr., 2059. l., 153. lp. o.p.
12. LVVA, 1394. f. 1. apr., 2062. l., 189. lp. o.p.
13. LVVA, 1615. f., 4. apr., 5880. l.
14. LVVA, 1615. f., 4. apr., 5882. l.
15. B., K. Rigas Pahrdaugawas Latweeschu beedribas. Baltijas Wēstnesis, Nr. 244 (1894, 28. okt.), [1.-2.] lpp.
16. Eekschsemes siņas. No Bischu=muischas. Mahjas Weesis, Nr. 4 (1884, 21. janw.), 26. lpp.
17. Jaunakahs siņas. Bischu muischas… Mahjas Weesis, Nr. 5 (1885, 2. febr.), [4.] lpp.
18. Siņa pahr ussaukteem Rihgā. Mahjas Weesis, Nr. 46 (1876, 13. now.), 367. lpp.
19. Aus den Kirchenbüchern Rigas. Proclamirte. Rigasche Zeitung, Nr. 259 (1876, 6. Nov.), S. [5.]
20. Aus den Kirchenbüchern Rigas. Proclamirte. Rigasche Zeitung, Nr. 265 (1876, 13. Nov.), S. [5.- 6.]
21. Aus den Kirchengemeinden. Aufgeboten. Rigasche Stadtblätter, Nr. 44 (1876, 4. Nov.), S. 417.-418.
22. Rigasches Adreß-Buch für 1877. Riga : N. Kymmel, 1877. S. 225. [245.]
23. Rigasches Adreßbuch 1901. Riga : Im Selbstverlage des Herausgebers, [1901]. S. 326. [532.]
24. Rigashes Adreßbuch 1910. Riga : Im Selbstverlage des Herausgebers, [1910]. S. 907. [780.]
25. Rigashes Verkehrs- und  Adreßbuch für 1893/94. Riga : Im Selbstverlage des Herausgebers, 1893. S. [356].
26. Прокламы. Proclama. Лифляндскiя губернскiя вѣдомости = Livländische Gouvernements-Zeitung, N 86 (1880, 28 iюля), с. 416.
27. Katlakalna ev. lut. draudzes locekļu saraksts (izraksts no draudzes arhīva).