Leonīds Fomins
- Dzimšanas datums:
- 06.06.1925
- Miršanas datums:
- 00.00.1994
- Mūža garums:
- 68
- Dienas kopš dzimšanas:
- 36588
- Gadi kopš dzimšanas:
- 100
- Dienas kopš miršanas:
- 11543
- Gadi kopš miršanas:
- 31
- Kategorijas:
- 2. Pasaules kara dalībnieks, Leģionārs, Nacionālais partizāns, mežabrālis, Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs, Čekists
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Leonīds Fomins dzimis 1925. gada 6. jūnijā Ventspilī.
Pēc tautības latvietis, pabeidzis pamatskolu un divas klases arodskolā.
No 1941. līdz 1945. gadam strādājis Ventspils elektrostacijā.
2. pasaules kara nogalē tā sauktajā Kurzemes katlā pievienojies vācu armijai, bet pēc tam nonācis mežā pie nacionālajiem partizāniem. “Vidēja auguma, vidējas miesasbūves, īsu kaklu, melniem matiem, zilām acīm, apaļu seju un mazu muti. Īpašu pazīmju nav,” tā 1946. gada 16. oktobrī aizpildītā aizturēšanas protokolā Fominu raksturoja Valsts drošības ministrijas (Valsts drošības komitejas jeb VDK priekšteča) izmeklētāji.
Kā liecina Fomina krimināllieta, kas glabājas Latvijas Nacionālajā arhīvā, 1946. gada 13. oktobrī Rīgā, Matīsa ielā 67, Valsts drošības ministrija (VDM) viņu kopā ar diviem nacionālajiem partizāniem aizturēja. Aizturēšanai sekoja vairākas pratināšanas, kurās Fomins ļoti vaļsirdīgi stāstīja gan par savām partizānu gaitām, gan visiem pazīstamajiem mežabrāļiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, kuri nacionālajiem partizāniem palīdzēja.
Vainojams vismaz 18 cilvēku arestēšanā un deportēšanā uz Sibīriju, kā arī divu cilvēku nogalināšanā.
1994. gadā pēc pirmās pratināšanas par okupācijas laikā pastrādātiem noziegumiem, vienīgais izdarījis pašnāvību
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
26.06.1997 | Ieva Upleja, Dans Titavs: Novika līdzgaitniekus netiesā
Ģenerālprokuratūras Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas (TRNI) nodaļa būtu gatava tiesā uzturēt apsūdzību vēl deviņiem cilvēkiem, kuri varētu būt vainojami padomju genocīda noziegumos Latvijā. Tie ir divi augsta ranga VDK virsnieki un septiņi VDK aģenti. Visi viņi aktīvi darbojās pēckara gados Kurzemē, graujot latviešu pretošanās kustību okupācijas varai.