Maija Blauberga dzimusi 20.02.1947. bija sabiedriska darbiniece, LJB biedrs, uzņēmēja un aktīvi darbojās Latvijas Republikas teritorijā līdz 2010. gadam.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Maija Blauberga bija saistīta ar šādām organizācijām:

• Nodibinājums ""Latvijas Tiesnešu mācību centrs""
• Latvijas Kinoproducentu asociācija
• Rīgas starptautiskais sieviešu klubs
• ""Kanādas Tirdzniecības Palāta Latvijā""
• SIA ""RĪGAS TV""
• ""SVĒTĀ PESTĪTĀJA DRAUDZE RĪGĀ""
• Bezpeļņas organizācija Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ""AUDIOVIZUĀLO AUTORTIESĪBU AĢENTŪRA (AVATA)""

Viņa nomira 63 gadu vecumā, 2010. gadā. (citos avotos norādīts 1 vai  11.novembris)

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Maija Blauberga varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Viņas pēdējā dzīves vieta bija Rīga

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv

***************************

Maija Sibilla Blaubergs (1947–2010) bija vācu izcelsmes latviešu izcelsmes izglītības psiholoģe, feminisma pētniece, augstskolas docente un juriste.

Viņa dzimusi 1947. gada 20. februārī Oldenburgā, Vācijā (toreizējā Apakšsaksijā), latviešu bēgļu ģimenē (vecāki — Oskars Gustavs Blaubergs un Valentine Kuznecova).

Ģimene 1950. gadā emigrēja uz Kanādu, kur Maija uzauga.

Izglītība un akadēmiskā karjera

Bakalaura grāds Toronto Universitātē.

1972. gadā doktora grāds Kalifornijas Universitātē Santabarbarā (disertācija par intra-vārdu semantiskajām struktūrām).

Mācījās tiesībās Džordžijas Universitātē (1980.–1981.).

Viņa strādāja Džordžijas Universitātes izglītības psiholoģijas katedrā no 1972. gada, bija pirmā koordinatore sieviešu studiju programmā (1976).

1977. gadā viņai atteica tenūru*, un viņa iesūdzēja universitāti par dzimumdiskrimināciju. Lietu izšķīra ārpustiesas izlīgumā, bet tā kļuva par vienu no ievērojamākajām un plaši apspriestajām dzimumdiskriminācijas lietām ASV akadēmiskajā vidē (viens profesors pat tika sodīts par necieņas izrādīšanu pret tiesu.

Juridiskā karjera

• No 1985. līdz 1992. gadam strādāja par juristi Vašingtonā (DC), specializējoties transporta tiesībās.
• Bija aktīva feminisma kustībā: prezentēja ziņojumu par ne-seksistisku valodu 1978. gada Pasaules socioloģijas kongresā Upsalā, Zviedrijā; piedalījās Nacionālās sieviešu studiju asociācijas (National Women's Studies Association) dibināšanas posmā.
• Kādu laiku bija pārcēlusies uz dzīvi Latvijā.
  Ņēma dalību Latvijas Juristu biedrības rīkotajos pasākumos.

Personīgā dzīve

90. gados pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņa pārcēlās uz Latviju.
Mira 2010. gada 10. novembrī 63 gadu vecumā.

Viņa ir ievērojama figūra sieviešu tiesību un akadēmiskās brīvības vēsturē ASV, ar latviešu saknēm. Latvijā par viņu maz publiskas informācijas.

)* Tenūra (angļu valodā: tenure) ir pastāvīga akadēmiskā amata nodrošinājums augstskolā, kas dod pasniedzējam (parasti profesoram vai asociētajam profesoram) aizsardzību pret patvaļīgu atlaišanu.
tenūra = "pastāvīgs darba līgums" + spēcīga aizsardzība akadēmiskajai brīvībai. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc universitātes profesori bieži strādā līdz mūža galam. 
Pēc tam, kad akadēmiķis ir nostrādājis noteiktu pārbaudes laiku (parasti 5–7 gadus), universitāte izvērtē viņa darbu (publikācijas, pētniecība, mācīšana, pakalpojums universitātei).
Ja izvērtējums ir pozitīvs, piešķir tenūru — tas nozīmē, ka cilvēku vairs nevar atlaist tikai tāpēc, ka "nepatīk" vadībai, ir budžeta problēmas vai mainījušās prioritātes.Atlaišana iespējama tikai ļoti nopietnu iemeslu dēļ (piemēram, smags pārkāpums, finanšu krīze visā universitātē utt.).
Šāda lietu kārtība ASV nodrošina zinātnieku akadēmisko brīvību.