Maija Cālīte
- Dzimšanas datums:
- 25.11.1932
- Miršanas datums:
- 15.07.2026
- Apglabāšanas datums:
- 28.07.2026
- Mūža garums:
- 93
- Dienas kopš dzimšanas:
- 34208
- Gadi kopš dzimšanas:
- 93
- Dienas kopš miršanas:
- 9
- Gadi kopš miršanas:
- 0
- Kategorijas:
- Dzejnieks, Muzikants, mūziķis, Triju zvaigžņu ordeņa goda zīme, TZO GZ
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas kremācijas centrs
Vasaras pilnziedā aptrūkusi dziesminieces un koklētājas, Latvijas Ordeņu brālības biedres Maijas Cālītes skanīgā balss. Daudz dziesmu izdziedāts, daudz viedu vārdu tekts garajā mūžā, bet nu dzīves pavediens, 93 gadu garumā vijies, 2026. gada 17. jūlijā pārtrūcis.
Maija Cālīte dzimusi 1932. gada 25. novembrī Alūksnē. Viņas tēvs žurnālists Maksis Cālītis padomju okupācijas laikā tika notiesāts un izsūtīts no Latvijas, bet ģimenei bija vajadzīgs finansiāls atbalsts, tāpēc Maija uzsāka darba gaitas šūšanas cehā. Tomēr vēlme muzicēt ņēma virsroku, un viņa iemācījās spēlēt kokli Mazās Ģildes ansamblī “Teiksma”, kuru vadīja Tamāra Jansone (1927 –1972). Vēlāk dziesminiece apguvusi kokļu spēli profesionāli, 1954.gadā absolvējot Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas kokļu klasi.
Maija aktīvi darbojās Skolotāju namā Rīgā, kur aktrise Alma Ābele iesaistīja viņu Raiņa uzvedumā “Saules gadi”, mudinot arī dziedāt, ne tikai spēlēt kokli. Ilgus gadus viņa muzicēja kopā ar vijolnieci Irēnu Pabērzu, sadarbojās ar tautasdziesmu vācēju komponistu Artūru Salaku. Viņa ilgus gadus kā laborante strādāja Rīgas porcelāna rūpnīcā, bet savā brīvajā laikā bija kopā ar kokli un dziesmu.
“Maija Cālīte tautas atmodu nav gaidījusi, bet gan pati to nesusi – kā Lidijas Doroņinas-Lasmanes, kā Gunāra Astras, kā citu drosmīgu nacionālās pretestības kustības dalībnieku uzticama paziņa, cīņu un domu biedre. Kā tautasdziesmu izpildītāja. Allaž latviskās krāsās tērpta, ar kokli rokās viņa ceļo pa Latviju, katram satiktajam cilvēkam dodama kaut ko no latviešu varenās dziesmuvaras, no simtiem savā atmiņā glabātajām melodijām,” tā dziesminieci raksturojis LNVM Tautas frontes muzeja pētnieks Dainis Īvāns. Maija Cālīte ik gadus kopā ar Palmiru Lāci devās uz Aizgāršas robežpunktu, lai godinātu kritušos robežsargus un pieminētu 1940. gada 17. jūnija traģisko notikumu upurus Masļenku robežpunktā pie Ludzas upes.
1999. gadā Maijai Cālītei piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes goda zīme. Latvijas Ordeņu brālības dalībniece viņa ir no 2016. gada.
Latvija Ordeņu brālība izsaka visdziļāko līdzjūtību Maijas Cālītes draugu pulkam un viņas līdzgaitniekiem.
Atvadas no Maijas Cālītes 28.jūlijā plkst. 13:00 Rīgas Krematorija Lielajā zālē
Avoti: wikipedia.org, timenote.info
Nav pesaistītu vietu

Nav saiknes
Nav norādīti notikumi
