Nicole Brown Simpson (1959. gada 19. maijs – 1994. gada 12. jūnijs) bija Vācijā dzimusi amerikāniete, kura pazīstama kā bijušā NFL spēlētāja un aktiera O. J. Simpsona, bijusī sieva. Viņa tika brutāli noslepkavota kopā ar savu draugu Ronu Goldmenu ārpus savas mājas Losandželosā, Kalifornijā.   Viņas nāve un tam sekojošā O. J. Simpsona tiesas prāva 1995. gadā, kurā viņš tika apsūdzēts abu slepkavībās, kļuva par vienu no plašāk apspriestajiem krimināllietu gadījumiem ASV vēsturē. Simpsonu galu galā attaisnoja krimināllietā, taču lieta joprojām ir pretrunīga un plaši diskutēta. Nicole un O. J.Simpsona laulības laikā (1985–1992) viņiem piedzima divi bērni - Sidneja un Džastins.

kas ir Rons Goldmens? 

Rons Goldmens (Ronald Lyle Goldman, 1968. gada 2. jūlijs – 1994. gada 12. jūnijs) bija amerikānis, kurš strādāja par viesmīli restorānā Mezzaluna Losandželosā, Kalifornijā. Viņš bija Nicole Brown Simpson draugs un tika noslepkavots kopā ar viņu 1994. gada 12. jūnijā pie Nicole mājas Brentvudā, Losandželosā. Goldmens, visticamāk, atradās nepareizajā vietā un laikā, iespējams, atgriežot Nicolei aizmirstu priekšmetu (saskaņā ar dažiem avotiem – brilles), kad notika uzbrukums.

Slepkavības iemesls

Precīzs Nicole Brown Simpson un Rona Goldmena slepkavību iemesls nav pilnībā noskaidrots, jo lieta joprojām ir pretrunīga, un O. J. Simpsons tika attaisnots krimināllietā 1995. gadā. Tomēr ir vairākas versijas un pieņēmumi, kas balstīti uz tiesas materiāliem un publisku informāciju:

1. Prokuratūras versija: Prokuratūra apgalvoja, ka O. J. Simpsons, noslepkavotās Nicole bijušais vīrs, slepkavības izdarīja greizsirdības un apsēstības dēļ. Nicole un O. J.S. laulība bija vardarbīga, un tika dokumentēti vairāki vardarbības ģimenē gadījumi. Prokuratūra uzskatīja, ka Simpsons, uzzinājis par Nicole jauno dzīvi un iespējamo draudzību ar Goldmenu, rīkojās aiz dusmām. Goldmens, iespējams, kļuva par nejaušu upuri, jo atradās notikuma vietā.
2. Aizstāvības arguments: Simpsona aizstāvības komanda apgalvoja, ka viņš nav vainīgs un ka slepkavības varēja izdarīt kāds cits, piemēram, saistībā ar narkotiku darījumiem vai citu motīvu. Viņi apšaubīja pierādījumus, tostarp DNS un cimdi, kas atrasti notikuma vietā, norādot uz policijas kļūdām un iespējamu pierādījumu viltošanu.
3. Citas teorijas: Daži spekulē, ka slepkavības varēja būt saistītas ar Nicole sociālo loku vai citām personiskām nesaskaņām, taču šādas teorijas nav guvušas plašu atbalstu un tiek uzskatītas par spekulatīvām.

Tiesas iznākums un sekas:

Krimināllietā O. J. Simpsons tika attaisnots, taču vēlāk civilprasībā (1997. gadā) viņu atzina par atbildīgu par Nicole un Rona nāvi, piespriežot ievērojamu kompensāciju upuru ģimenēm. Slepkavības iemesls oficiāli tā arī nav pilnībā apstiprināts, un lieta joprojām ir diskusiju un spekulāciju avots.Ja vēlaties detalizētāku informāciju par konkrētiem pierādījumiem vai tiesas procesu, lūdzu, precizējiet!

Atšķirība starp O. J. Simpsona attaisnošanu krimināllietā un atbildības noteikšanu civilprasībā ir saistīta ar juridiskajām sistēmām, pierādīšanas standartiem un procesiem ASV tiesību sistēmā. Šeit ir īss skaidrojums:

1. Atšķirīgi pierādīšanas standarti:
   • Krimināllietā: Lai personu atzītu par vainīgu, prokuratūrai jāpierāda vaina "ārpus saprātīgām šaubām" (beyond a reasonable doubt). Tas ir ļoti augsts pierādīšanas standarts, kas nozīmē, ka zvērinātajiem jābūt gandrīz pilnīgi pārliecinātiem par apsūdzētā vainu. Simpsona krimināllietā (1995) aizstāvība veiksmīgi radīja šaubas par pierādījumiem (piemēram, DNS, cimdi, policijas neievērotām procedūrām, izņemot un saglabājot lietiskos pierādījumus notikuma vietā), kā rezultātā zvērinātie attaisnoja Simpsonu.
   • Civilprasībā: Pierādīšanas standarts ir zemāks – "pierādījumu pārsvars" (preponderance of evidence) vai sacensības princips. Tas nozīmē, ka pietiek pierādīt, ka visticamāk (vairāk nekā 50%) apsūdzētais ir atbildīgs. 1997. gada civilprasībā Nicole Brown Simpson un Rona Goldmena ģimenes pierādīja, ka Simpsons, visticamāk, izraisīja viņu nāvi, pamatojoties uz līdzīgiem pierādījumiem, bet ar mazāk stingru, zemāku pierādīšanas slieksni.
2. Dažādi mērķi:
   • Krimināllieta ir vērsta uz personas sodīšanu (piemēram, cietumsods) un tiek ierosināta valsts vārdā. Tāpēc standarti ir stingrāki, lai izvairītos no nevainīgu personu sodīšanas.
   • Civilprasība ir privāta iniciatīva (šajā gadījumā upuru ģimeņu), un tās mērķis ir panākt kompensāciju par nodarīto kaitējumu. Tā fokusējas uz finansiālu vai morālu taisnīgumu, nevis kriminālsodu.
3. Pierādījumu un procesa atšķirības:
   • Civilprasībā tika izmantoti daži papildu pierādījumi, kas nebija tik izšķiroši krimināllietā, piemēram, liecības par Simpsona uzvedību un vardarbības vēsturi.
   • Civilprocesā zvērināto sastāvs un advokātu stratēģijas atšķīrās, kas ietekmēja lietas uztveri. Piemēram, civilprasībā Simpsons tika piespiests liecināt, kas krimināllietā nebija obligāti (ASV 5. grozījums ļauj apsūdzētajam klusēt).
   • Krimināllietā plašu rezonansi izraisīja sabiedrības un mediju uzmanība, rasu jautājumi un policijas uzticamības apšaubīšana, kas, iespējams, ietekmēja zvērināto lēmumu.
4. Rezultāts:
   • Krimināllietā (1995) Simpsons tika attaisnots, jo prokuratūra nespēja pārliecinoši pierādīt viņa vainu zvērinātajiem.
   • Civilprasībā (1997) tiesa atzina Simpsonu par atbildīgu par abu nāvi un piesprieda viņam maksāt 33,5 miljonus ASV dolāru kompensāciju Goldmena un Brown ģimenēm.

Šāda situācija, kad krimināllietā attaisno, bet civilprasībā atzīst par atbildīgu, nav nekā unikāla ASV tiesību sistēmā, jo abiem procesiem ir atšķirīgi mērķi un pierādīšanas sliekšņi.