Oļģerts Dombrovskis dzimis armijas virsnieka Jēkaba Osvalda Dombrovska un viņa sievas Lizetes Annas Marijas (dzim. Šudele) ģimenē kā jaunākais no diviem bērniem. Dzimšanas vieta – Jelgava. [2, 4, 17]

Māsa – Daina; pusmāsas – Ilga, Laimdota, Velta un Aina.

Ticība: luterticīgs.

Tautība: latvietis. [1, 2]

Pilsonība – Latvijas. [1]

1939. g. uzsācis mācības Valsts Mežotnes Jāņa Bisenieka Lauksaimniecības vidusskolā. Dzīvojis skolas internātā. Istabas biedri – Jānis Brūmelis (20.02.1924, Bērzmuiža – 25.01.1993, Nereta), [16] Kārlis Egons Buķis (23.09.1925-09.09.2007) [12] un Auseklis Helvigs [7] (24.06.1924-09.05.2011). [6]

Valodu prasmes: latviski – runājis, lasījis un rakstījis. [1]

10.02.1941, mācoties vidusskolas 2. klasē, apcietināts. Tiesāts par pretpadomju skrejlapu izgatavošanu, [17] ap 20.06.1941 [2] izsūtīts [2, 8] uz Krieviju. Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagasta “Ilgās” 1941. g. iedzīvotāju sarakstā iepretim Oļgerta Dombrovska vārdam piezīmēs norādīts: Arestēts 8. febr.[ārī] 1941. g. no lieliniekiem un ap 20. VI aizvests uz Krieviju. [2] Par tālāko likteni precīzu ziņu trūkst. Pēc Latvijas Valsts arhīva datubāzē esošās informācijas – apcietināts uz pieciem gadiem, no apcietinājuma vietas bēdzis, par atbrīvošanu ziņas nav norādītas. [[A]] Pēc nepārbaudītas informācijas – redzēts Latvijā, taču ar piederīgajiem nav sazinājies. 24.10.1979 laikrakstā publicētajā mātes nekrologā viņa vārds norādīts starp tuvinieku vārdiem, [14] domājams, kā apliecinājums, ka ģimene viņu atceras, lai gan Oļģerta liktenis tai palicis nezināms.

No klases biedru atmiņām par notikumiem skolā 1940./1941. g.

Kārlis Buķis: Smagu triecienu saņēmām, kad oktobrī skolā stundu laikā čekas vīri apcietināja un aizveda uz Bausku 12 trešās un ceturtās klases audzēkņus .. No mūsu klases pazuda Oļģerts Dombrovskis, vēlāk uzzinājām, ka arī viņu čeka ir pievākusi. Par oficiālo iemeslu apcietināšanai norādīja faktu, ka kādā naktī no skolas zāles bija aiznesta un Lielupē iesviesta .. Staļina bilde.

Skolnieki ar neuzticību un naidu vēroja komsorgu un dažus vienīgos skolas komjauniešus, jo bija aizdomas, ka tieši viņi bija norādījuši, kurus apcietināt. (Pēc daudziem gadiem noskaidrojās, ka ģīmetni bija aiznesis uz upi cits skolnieks, bet apcietinātie šajā ziņā bija pilnīgi nevainīgi).

Mūsu klase bija pēdējā, kas Mežotnē sāka skolas gaitas brīvajā Latvijā miera apstākļos. 1939. gada septembrī skolā iestājāmies vairāk nekā 40, bet beigšanas apliecības saņēmām tikai 14. No 1940. gada oktobrī apcietinātajiem nav atgriezies Oļģerts Dombrovskis.7

Auseklis Helvigs: Neatceros, kurš bija tas gudrinieks, kas ieteica „sildīt” apakštasīti. Visā nopietnībā gatavojāmies šiem spiritisma seansiem. Tajā laikā guļamistabā dzīvojām četri: K. Buķis, J. Brūmelis, O. Dombrovskis un es. Vakaros, kad visās istabās iestājās naktsmiers, iekārtojāmies drēbju skapī. Tasīte tā arī nepateica, kad atgriezīsies vecā kārtība, bet „ziņoja”, ka pilskalnā esot apslēpta manta. To meklēt gan neuzdrošinājāmies.

1940. gada rudenī kādā vakarā guļamistabā nesagaidījām pulkveža Dombrovska dēlu Oļģertu. Viņš ieradās jau krietni pāri pusnaktij. No Bauskas atbraukušie darbinieki esot pratinājuši par sienas avīzi un Staļina bildi. Kā Oļģerts to varēja zināt? Katru diennakti bijām kopā: klasē, ēdamistabā, pastaigā un guļamistabā.

Tā paša gada novembra naktī atkal no sarkanā stūrīša galda pazuda republiku karodziņi. Atkal bija klāt „melnā Berta” ar apkalpi. Šie ļaudis aizveda bijušā direktora dēlu Vilni Ziemeli. Nu sākās nakts dežūras sarkanā stūrīša apsargāšanai. Tad aizveda vēl dažus. Starp tiem arī Oļģertu Dombrovski. [11]

Edgars Retigs: Sekojošās nedēļas trešdienā, pēdējā  stundā pirms pusdienām, mums bija algebra. Tūlīt pēc zvana manāmi satraukta iesteidzās matemātikas skolotāja Zelma Dadze: „Mēs tagad vēl nenoturēsim mācības – drīz būs kontrole.” Tika jautāts, kas par kontroli? „Jūs taču zināt, ka pazudis sarkanais karodziņš.”

Sapratām. Vidus daļas pirmajā solā sēdēja Dombrovskis, Oļģerts. Viņš pačamdījās pa kabatām un izvilka aizsāktu papirosu kārbiņu. Neziņā, jautājoši pieceldamies, turēja smēķus izstieptā rokā uz krāsns pusi. Skolotāja piekritīgi novicināja tikai ar roku un Dombrovskis jau raiti atvēra podiņu krāsns čuguna durtiņas un ielidināja papirosus ugunī. Tieši tanī brīdī atvērās klases durvis un ienāca direktors, politiskais audzinātājs Šīferis, mūsu klases audzinātājs Teodors Levis un mūzikas un militārās māc.[ības] skolotājs Pēteris  Vidulejs. Skolas politiskais audzinātājs ienākot bija pamanījis Dombrovski pie krāsns. Viņš to pavēra vaļā un rūpīgi ieskatījās liesmās -; noteica tikai: „Tā, tā!” Nekavējoties direktors Rundāns deva norādījumus: visu solu iekšas saturu  – grāmatas, burtnīcas un visu līdz pašam pēdējam sīkumam uzlikt uz sola virsmas.

Tāpat visu kabatu saturu izlikt uz sola, oderes izvilkt uz āru. Sākās kontrole un tā ieilga visu stundu. Visi četri ienākušie skolotāji lēnām un rūpīgi izšķirstīja grāmatu pēc grāmatas, burtnīcu pēc burtnīcas, aplūkoja solu iekšdaļu, vai nav solā kas vēl palicis; lika novilkt skolas formas žaketes un lūkojās, vai iekšpusē kabatās vai roku daļās arī nav kas noslēpts. Apčamdīja bikses no augšas līdz apakšai. Pie mūsu toreizējās II kl.[ases] 34 audzēkņiem neko aizdomīgu neatrada. Divi dienas pēc šī mums nepatīkamā atgadījuma otrās stundas laikā tika izsaukts mūsu klases biedrs Oļģerts Dombrovskis. Viņš vairs klasē neienāca, arī mēs viņu vairs nesatikām. Kāds no citas klases komjauniešiem mums pateica, ka Oļģerts aizvests uz Bausku, lai noskaidrotu bijušo nedēļu noziegumus. Ja bijis vainīgs, būšot slikti; ja nē, būšot drīz atpakaļ. Mūsu aizvestais draugs O. Dombrovskis bija no Jelgavas, un viņa tēvs bija bijis Latvijas armijas virsnieks pulkveža pakāpē .. Uzzinājām, ka līdz ar mūsu aizvesto klases biedru vēl reizē aizvesti 2 citu klašu skolēni. Iemeslus nezināja ne klases biedri, ne klases audzinātāji. Kādā amatniecības stundā, strādājot koka darbus pie ēvelsola, apjautājāmies mūsu skolotājam un klases audzinātājam Teodoram Levim, kas ir ar Dombrovski, vai viņš drīz būs atpakaļ. „Nezinu, to es jums nevaru pateikt ..”

Sevišķi lielu nepatiku skolas audzēkņos izraisīja biežie „melnās Bertas” apciemojumi. Pēc mūsu klases biedra aizvešanas divi Bauskas čekisti parādījās pat 2 līdz 3 reizes nedēļā. Tos skolniekus, kurus viņi izsauca uz nopratināšanu, neviena klase vairs atpakaļ nesagaidīja ..

Skolā bija palaistas tādas baumas, ka mūsu aizvestie zēni esot ievietoti Bauskas luterāņu baznīcā un viens krievelis viņus apsargājot. Kādu sestdienu aizbraucām vairāki puikas uz Bausku. Atradām baznīcu, bet tā bija slēgta. No ārpuses izsaucāmies pēc mūsu Oļģerta un citiem. Atbildes nesagaidījuši, arī ne viena krieva, nedz pašu miliču netraucēti konstatējām, ka baznīca ir tukša. Dažās nedēļās no mūsu vidus tika izrauti 12 skolnieki. Apcietināšanas motīvus neuzzinājām, paši spriedelējām visvisādi. [18]

Savās atmiņās skolas biedrs Auseklis Elksnis secinājis, ka: .. īsā laikā apcietināja un aizveda 12 puišus, g. k. tos, kuru vecāki bija pazīstami Latvijas laika darbinieki un kuru nacionālā stāja bija zināma. [9]

1943. g. skolas audzēkņi katra apcietinātā zēna piemiņai Lielupes krastā iestādīja pa kociņam. Liktenīga sakritība – tikai trīs no tiem slejas debesīs. Tikai trīs sirmi vīri no verdzības pārnākuši… (J. Frišvalds). [10]

17.11.1990 Mežotnes parkā atklāts piemiņas akmens ar uzrakstu “Viņu arkliem nolauza lemešus”. To par mūžīgu piemiņu Baigajā gadā apcietinātajiem skolas audzēkņiem uzstādījuši Jelgavas-Mežotnes-Saulaines vidusskolas absolventi. Starp granīta akmenī iekaltajiem 12 puišu vārdiem ir arī Oļģerta Dombrovska vārds… [15]

Dzīvojis Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagasta “Ilgās”. [1-3]

__________________________

[A] Atbilstoši Latvijas Republikas Arhīvu likumam LVA esošajai lietai pieejamība tiek ierobežota uz 110 gadiem pēc personas dzimšanas. [5]

Avoti:

1. LVVA, 1308. f., 12. apr., 12551. l., 153. lp.
2. LVVA, 1308, f., 15. apr., 3123. l., 140. lp.
3. LVVA, 2218. f., 2. apr., 23. l., 130. lp.
4. LVVA, 5601. f., 1. apr., 1385. l., 69., 70. lp.
5. Arhīvu likums [tiešsaiste]. Rīga : Likumi.lv, 2010 [skatīts 2023-05-09]. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/205971-arhivu-likums.
6. Auseklis Helvigs [tiešsaiste]. [B. v.] : Timenote.info, 2022 [skatīts 2022-02-04]. Pieejams: https://timenote.info/lv/Auseklis-Helvigs.
7. Buķis, Kārlis. Mani skolas gadi Mežotnē. No: Tēvzemes arāju cilts : atmiņas par Jelgavas-Mežotnes-Saulaines lauksaimniecības vidusskolu / Latvijas Agronomu biedrība. Rīga : [b. i.], 1993. 77.-89. lpp.
8. Dombrovskis Jēkabs Osvalds. No: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940 : biogrāfiska vārdnīca. Rīga : Nordik, 1998. 147.-148. lpp. : ģīm. ISBN 9984-510-17-4.
9. Elksnis, Auseklis. Mani vidusskolas gadi. No: Tēvzemes arāju cilts : Jelgavas Zemkopības skolas likteņgaitas, 1908.-1983. : vēsturisks apcerējums. [Atkārtots izd.]. Rīga : [b. i.], 2003. 373.-[384.] lpp. : fotogr.
10. Frišvalds, J. Mēs brauksim atpakaļ… IV : DV priekšnieks J. Frišvalds Latvijā. Brīvā Latvija: Apvienotā „Londonas Avīze” un „Latvija”, Nr. 2 (1992, 13. janv.), 4., 5. lpp.
11. Helvigs, Auseklis. Skolas gaitas un dzīves sākums. No: Tēvzemes arāju cilts : atmiņas par Jelgavas-Mežotnes-Saulaines lauksaimniecības vidusskolu / Latvijas Agronomu biedrība. Rīga : [b. i.], 1993. 70.-74. lpp. : fotogr.
12. Kārlis Egons Buķis [tiešsaiste]. [B. v.] : Cemety : kapsētu informācijas digitalizācija un datu pārvaldības sistēma, [b. g.] [skatīts 2022-02-04]. Pieejams: https://cemety.lv/public/deceaseds/387510?type=deceased.
13. Kronlins, Jānis. 379 Baigā gada dienas :  latviešu jaunatnes un tās audzinātāju liktenis Baigajā 1940. un 41. gadā / Jānis Kronlins. Jauns, pārlab. un papild. izd. [Veiverlija] : Latvju grāmata, 1967. 267. lpp.
14. Mūsu mīļā māte... Laiks, Nr. 85 (1979, 24. okt.), 7. lpp.
15. Mūsu saieti Latvijā. No: Tēvzemes arāju cilts : atmiņas par Jelgavas-Mežotnes-Saulaines lauksaimniecības vidusskolu / Latvijas Agronomu biedrība. Rīga : [b. i.], 1993. 14.-21. lpp. : fotogr.
16. Mūžīgā mierā aizgājis... Laiks, Nr. 9 (1993, 30. janv.), 7. lpp.
17. No NKVD līdz KGB : politiskās prāvas Latvijā, 1940-1986 : noziegumos pret padomju valsti apsūdzēto Latvijas iedzīvotāju rādītājs. Rīga : Latvijas Vēstures institūta apgāds,  1999. 173. lpp. ISBN 9984-601-73-0.
18. Retigs, Edgars. Manas atmiņas par Baigo gadu skolā. No: Tēvzemes arāju cilts : Jelgavas Zemkopības skolas likteņgaitas, 1908.-1983. : vēsturisks apcerējums. [Atkārtots izd.]. Rīga : [b. i.], 2003. 363.-373. lpp. : fotogr.
19. Foto no ģimenes arhīva.