Oto (Otto) Kārkliņš dzimis Rīgā, tirgotāju ģimenē, 1904. gada 10. martā. Jau 15 gadu vecumā apgūst zināšanas un prasmi stenografijā un vēlāk kļūst par stenografu Tautas padomē un Satversmes sapulcē. 1922.g. pabeidz Rīgas pilsētas 2. vidusskolu, bet 1934. g. LU juridisko fakultāti. Līdztekus mācās Latvijas konservatorijā kompozīciju pie prof. J. Vītola, klavieres — pie V. Pastuhova, ko pārtrauc tuvu nobeigumam. Darbojas slimo kasēs Rīgā, atver privātu advokāta praksi. 1944. g. iecelts zvērināto advokātu padomē un bija pēdējais tās priekšsēdis. Bēgļu gaitās nokļūst Reihenbergā, Bavārijā (Vācijā). Tad izceļo uz Sidneju Austrālijā, kur strādā dažādus fiziskus darbus ķieģelnīcā, vagonu un riepu fabrikā, veco ļaužu slimnīcā u. c. O. Kārkliņam tuva tomēr ir mūzika un grāmatas. Viņš aktīvi iesaistās latviešu sabiedriskajās norisēs: ir Vienības draudzes priekšnieks Sidnejā, kārto radio raidījumiem latviešu mūzikas pusstundas, raksta recenzijas par mūziku Austrālijas Latvietī, darbojas kultūrdienu sarīkošanā, komponē. Atstātajā mantojumā jauktajam korim: Baigā vasara (Ed. Virzas) 1974. g., Maldi (K. Skalbes) 1971. g., Manai dzimtenei (I. Kalnāres) 1972. g., Mazputniņi, dziedonīt! (E. Dievkociņa) 1972.g.,Šķiroties no puķītes (E. Lejas) 1976. g. ar klavieru pavadījumu; solo dziesma Rudzu vārpa (V. Saulītes) 1980. g., Prelūdija klavierēm 1949. gadā. O. Kārkliņš bija Fraternitas Livonica saimes dibinātājs.
Miris 1983. g. 31. maijā Sidnejā. Apbedīts Sidnejas kapu latviešu nodalījumā.

Avots: Latvju mūzika, 1986