Virsnieks,

Latvijas kara prret Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem (Neatkarības kara) dalībnieks Līvena vienībā, štāba kapteiņa pakāpē.

1919. gada maijā Viņa Augstības prinča Līvena adjutants.

Iesaukts Ziemeļrietumu armijā 1919. gada 20. jūlijā. 1919. gada novembrī - decembrī viņš bija vecākais adjutants operatīvajos jautājumos 5. kājnieku divīzijas štābā.

Ģimene: brālis Fjodors Zeiberlihs

***

Grāfa Anatola Līvena adjutants, poručiks (virsleitnants) Roberts Zeiberlihs. Tika smagi ievainots kopā ar Līvenu 24. maija kaujā pie Garkalnes stacijas.

24. maijā plkst. 11 no rīta daļa no Līvena karaspēka, eskadrona (30 jātnieki), vieglās baterijas (2 lielgabali) un virsnieku rotas (10 cilv.) sastāvā no Mīlgrāvja pārcēlās ar prāmi uz Mangaļu muižu (Ķīšezera ziemeļos) un caur Jaunciemu, gar Baltezera ziemeļrietumu krastu, devās uz Ropažu staciju (Garkalnes stacija mūsdienās). 
Operācijai tika nozīmēti vairāki uzdevumi:
1) ieņemt Ropažu dzelzceļu staciju,
3) atbrīvot gūstekņus, kas pēc saņemtās informācijas atradās Ropažu stacijas tuvumā,
3) uzsprīdzināt Rīga-Cēsis dzelzceļu sliedes Ropažu stacijā, novēršot boļševiku pretuzbrukumu iespēju Rīgai un apkārtnei.
Tajā pašā laikā no Rīgas (Juglas ezera rajona) sāka kustību citi Landesvēra spēki, tajā skaitā latviešu diviziona jātnieki, kas devās Ādažu virzienā. Pa Pleskavas šoseju virzījās Eilenburga kolonna.
Ap plkst. 3 dienā līvenieši sagūstīja pretinieku patruļu, kas ziņoja, ka priekšā atrodas komunistu bataljons, sieviešu komunistu rota un citi sarkano karaspēki dažu rotu lielumā (attēlā Nr.3).
Ņemot vērā iegūto informāciju, līvenieši rūpīgi virzījās uz priekšu.
Ap plkst. 4 dienā, mežā, Alderu apkaimē (acīmredzot, citā vietā, nekā to bija norādījuši sagūstītie karavīri) vienība negaidīti uzdūrās 150 komunistu sieviešu un 250 strēlnieku lielam karaspēkam. Par nelaimi līvenieši atradās ārkārtīgi neizdevīgā pozīcijā, uz ceļa, meža biezoknī, kļūstot par izcilu mērķi, ko nevilcinājās izmantot boļševiki. 60 līveniešiem draudēja aplenkums, ko novērsa zibenīga artilēristu un ložmetējnieku reakcija. pēc aculiecinieka atmiņām: “šaut šādā apvīdū bija ārkārtīgi sarežģīti - artilērijas lādiņi atsitās no kokiem un, mainot trajektoriju, sprāga ne tur kur bija raidīti”. Tajā pašā pašā laikā līveniešiem palīgā devās latviešu jātnieku 3. eskadrons, A. Godkalna vadībā, kas uzbruka pretiniekam ar kailajiem zobeniem (attēlā Nr.5).
Kauja ilga 2 stundas, rezultātā pretinieks atkāpās, pārgāja pāri Gaujai un nodedzināja tiltu. Šāds iznākums bija īsts brīnums, jo baterijai palika vien 10 šrapneļa lādiņi. Tumsai iestājoties, pienāca līveniešu papildspēks (ložmetējnieku rota) un vienība turpināja virzīties uz Ropažu staciju, kur tika apšaudīta no bruņu vilciena un bija spiesta atkāpties uz Alderiem.
Kaujas rezultātā gāja bojā 4 līvenieši, smagi ievainots pats kņazs Anatols Līvens (gūžā un kājās) un viņa adjutants, poručiks (virsleitnants) Roberts Zeiberlihs.
Smagā stāvoklī kņazs nonāca slimnīcā, karaspēka komandiera pienākumus nododot kapteinim Klimentam Didorovam.
Līvens tā arī nespēja pilnībā atgūties un piedalīties tiešajā karadarbībā. Nākamo gadu laikā viņš tika vairākas reizes operēts un ilgstoši ārstējās, līdz mūža beigām kļūstot par invalīdu.
P.S. Naktī boļševiki pameta Ropažu staciju un nākamajā dienā tajā bez kaujām iesoļoja citas Landesvēra vienības. Līvenieši atgriezās Rīgā. 

A. Gusačenko